Atšķirības starp "Kastīlijas karaliste" versijām
m |
m |
||
| 25. rindiņa: | 25. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Castilla_1210.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Castilla_1210.png|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Kastīlijas karaliste''' (sp. ''Reino de Castilla'') - karaliste, kas laikā no 1035. gada līdz 1230. gadam pastāvēja [[Pireneju pussala]]s ziemeļrietumu un centrālajā daļā. Galvaspilsēta sākotnēji bija [[Burgosa]] (''Burgos''), pēc tam [[Valjadolida]] (''Valladolid''). Zemes nosaukums ''Castilla'' ("piļu zeme") pirmo reizi avotos minēts IX gs., pēc tam kad [[Astūrijas karaliste|Astūrijas]] [[karalis]] Alfonso I (739.-757.) savas valsts dienvidu robežas nostiprināja, būvējot [[pils|piļu]] (''castello''), tīklu. Karalis Ordonjo I (850.-866.), novērtējis šīs teritorijas lomu jaunu teritoriju iekarošanā (''repobladora''), 858. gadā nodalīja šo teritoriju atsevišķā grāfistē, par pirmo [[Grāfs|grāfu]] ieceļot donu Rodrigo (''Rodrigo Frolaz'', 762.-800.). 1035. gadā no [[Navarras karaliste|Navarras]] karalis Sančo Lielais sadalīja valsti dēliem, Kastīliju kā autonomu karalisti piešķirot Ferdinandam I. 1230. gadā Ferdinands | + | '''Kastīlijas karaliste''' (sp. ''Reino de Castilla'') - karaliste, kas laikā no 1035. gada līdz 1230. gadam pastāvēja [[Pireneju pussala]]s ziemeļrietumu un centrālajā daļā. Galvaspilsēta sākotnēji bija [[Burgosa]] (''Burgos''), pēc tam [[Valjadolida]] (''Valladolid''). Zemes nosaukums ''Castilla'' ("piļu zeme") pirmo reizi avotos minēts IX gs., pēc tam kad [[Astūrijas karaliste|Astūrijas]] [[karalis]] Alfonso I (739.-757.) savas valsts dienvidu robežas nostiprināja, būvējot [[pils|piļu]] (''castello''), tīklu. Karalis Ordonjo I (850.-866.), novērtējis šīs teritorijas lomu jaunu teritoriju iekarošanā (''repobladora''), 858. gadā nodalīja šo teritoriju atsevišķā grāfistē, par pirmo [[Grāfs|grāfu]] ieceļot donu Rodrigo (''Rodrigo Frolaz'', 762.-800.). 1035. gadā no [[Navarras karaliste|Navarras]] karalis Sančo Lielais sadalīja valsti dēliem, Kastīliju kā autonomu karalisti piešķirot Ferdinandam I. 1230. gadā Ferdinands II apvieno Kastīliju un Leonu vienā valstī - [[Kastīlijas un Leonas karaliste|Kastīlijas un Leonas karalistē]]. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. janvāris, plkst. 18.41
| 200px | |
| pastāv: | 1035.-1230. |
| galvaspilsēta: | Burgosa |
| valdnieki: |
|
| |
Kastīlijas karaliste (sp. Reino de Castilla) - karaliste, kas laikā no 1035. gada līdz 1230. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumu un centrālajā daļā. Galvaspilsēta sākotnēji bija Burgosa (Burgos), pēc tam Valjadolida (Valladolid). Zemes nosaukums Castilla ("piļu zeme") pirmo reizi avotos minēts IX gs., pēc tam kad Astūrijas karalis Alfonso I (739.-757.) savas valsts dienvidu robežas nostiprināja, būvējot piļu (castello), tīklu. Karalis Ordonjo I (850.-866.), novērtējis šīs teritorijas lomu jaunu teritoriju iekarošanā (repobladora), 858. gadā nodalīja šo teritoriju atsevišķā grāfistē, par pirmo grāfu ieceļot donu Rodrigo (Rodrigo Frolaz, 762.-800.). 1035. gadā no Navarras karalis Sančo Lielais sadalīja valsti dēliem, Kastīliju kā autonomu karalisti piešķirot Ferdinandam I. 1230. gadā Ferdinands II apvieno Kastīliju un Leonu vienā valstī - Kastīlijas un Leonas karalistē.
