Atšķirības starp "Arkesilajs no Pitanes" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://filozofija.lu.lv/knoks.htm Knoks A. Ticības attaisnojums un patiesības izzināmības pamatojums Sv. Augustīna darbā ''Contra academicos''.] | * [http://filozofija.lu.lv/knoks.htm Knoks A. Ticības attaisnojums un patiesības izzināmības pamatojums Sv. Augustīna darbā ''Contra academicos''.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://plato.stanford.edu/entries/arcesilaus/ Arcesilaus - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | * [http://www.iep.utm.edu/a/arcesil.htm Arcesilaus - Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. februāris, plkst. 14.15
Arkesilajs no Pitanes (sengr. Ἀρκεσίλαος,, lat. Arkesilaos; ~315.-241. g.p.m.ē.) – sengrieķu filosofs. Dzimis Pitanā (Etolijā), no 240. g.p.m.ē. dzīvoja un darbojās Atēnās. Guvis pamatizglītību, tad mācījies pie paripatētiķa Teotrasta un akadēmiķa Krantora, ietekmējies no Pirona filosofijas, izveidoja pats savu skaptisku pasaules skatījumu, kura pamattēze bija, ka pasaulē nav neapstrīdamu kritēriju patiesības noteikšanai, un jebkurai tēzei var atrast argumentus, kas to apstrīd un arī šķiet ticami. Tāpēc cilvēka apziņai un prātam pieeja absolūtajai patiesībai liegta, jāapmierinās tikai ar pieņēmumiem, kas cilvēka praktiskajai darbībai ir pietiekami. Kļuvis par Platona akadēmijas vadītāju, nevēlējās ieturēt iepriekšējo tradīciju, kur lielākā uzmanība tika pievērsta morālfilosofijas jautājumiem. Viņa filosofijai raksturīga daļēja atkāpšanās no Platona pozitīvisma par labu skepticismam. Arkesilaju vairāk interesēja sokratiskā metode, nevis Platona pozitīvā filosofija, tāpēc arī viņa paša filosofijai drīzāk ir metodoloģisks raksturs. No Platona idejām izmantoja kā metodi dažāda veida loģiskās koncepcijas, kuras izmantoja klasisko filosofijas shēmu satricināšanai. Skeptiskās metodoloģijas būtība ir pieņemt sava oponenta pozīciju un, izejot no tās pamatpremisām, parādīt, ka tā ir pašpretrunīga. To Arkesilajs un viņa sekotāji izmantoja, lai kritizētu sava laika dogmatiskās mācības, vispirms jau stoicismu un epikūrismu. Būtībā Arkesilaja filosofiskā metode bija tā pati sokratiskā procedūra, kas uzlabota, lai ņemtu vērā filosofijas stāvokli trešajā gadsimtā. Acīmredzot tieši skepticisma filosofijas metodoloģiskais raksturs ir pamatā tam, ka Arkesilajs neuzskatīja par nepieciešamu savas idejas nodot pierakstiem, tādējādi atstājot saviem sekotājiem milzīgi plašu lauku interpretācijām par savu nostāju. Ētikā atteicās no Platona mācības par entuziasmu par labu dvēseles mieram.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 29. lpp.
