Atšķirības starp "Asīze" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Asīze''' (no vidusl.lat. ''assisa'' - "sapulce") - atkarībā no kontekstā: '''1.''' [[Anglijas karaliste|Anglijā]] viduslaikos: a) [[karaļa padome]]s sēde kā arī [[Karalis|karaļa]] rīkojums kā tāds. Zināmākās ir [[Henrijs II, Anglijas karalis|Henrija II]] izsludinātā ''Lielās asīzes'', kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; ''Klarendonas asīzes'' par t.s. ''lielās žūrijas'' (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. b) ''Asīzes par bruņojumu'' - īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta [[Lēnis|lēņa]] mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (''writ'') un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Karaliskā sola'' tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi, kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos, arī mūsdienu Francijā). '''2.''' [[Francijas karaliste|Francijā]] viduslaikos visbiežāk augstākā [[Senjors|senjora]] rīkojums. Zināmākās ir ''Bretaņas asīzes'' un ''Šampaņas asīzes'' par [[Feods|feoda]] mantošanas kārtību. '''3.''' Tiesību akts, piemēram, ''Jeruzalemes asīzes'' - [[Jeruzalemes karaliste]]s likumu krājums (1099.g.), ''Antiohijas asīzes'', ''Romas asīzes'' ([[Latīņu impērija|Latīņu impērijā]] 1204.-1261.), u.c.
+
'''Asīze''' (no vidusl.lat. ''assisa'' - "sapulce") - atkarībā no kontekstā: '''1.''' [[Anglijas karaliste|Anglijā]] viduslaikos: a) [[karaļa padome]]s sēde kā arī [[Karalis|karaļa]] rīkojums kā tāds. Zināmākās ir [[Henrijs II, Anglijas karalis|Henrija II]] izsludinātā ''Lielās asīzes'', kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; ''Klarendonas asīze'' (''Assisa de Clarenduna'', 1166.) par t.s. ''lielās žūrijas'' (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. b) ''Asīzes par bruņojumu'' - īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta [[Lēnis|lēņa]] mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (''writ'') un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Karaliskā sola'' tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi, kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos, arī mūsdienu Francijā). '''2.''' [[Francijas karaliste|Francijā]] viduslaikos visbiežāk augstākā [[Senjors|senjora]] rīkojums. Zināmākās ir ''Bretaņas asīzes'' un ''Šampaņas asīzes'' par [[Feods|feoda]] mantošanas kārtību. '''3.''' Tiesību akts, piemēram, ''Jeruzalemes asīzes'' - [[Jeruzalemes karaliste]]s likumu krājums (1099.g.), ''Antiohijas asīzes'', ''Romas asīzes'' ([[Latīņu impērija|Latīņu impērijā]] 1204.-1261.), u.c.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* [http://www.monsalvat.globalfolio.net/rus/dominator/henry2/henry_assiza/index.php  Кларендонская ассиза, изданная королем Генрихом II в 1166 год, с согласия архиепископа, епископа, аббатов, графов, баронов всей Англии.]
 
* [http://www.monsalvat.globalfolio.net/rus/dominator/henry2/henry_assiza/index.php  Кларендонская ассиза, изданная королем Генрихом II в 1166 год, с согласия архиепископа, епископа, аббатов, графов, баронов всей Англии.]
 
* [http://law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1245229 Лесная ассиза Генриха II Плантагенета, 1184 г. / Памятники истории Англии X-XIII вв.: Русский и латинский тексты Великой Хартии вольностей и других документов. / Пер. и введение Д. М. Петрушевского. - Соцэкгиз, Москва, 1937]
 
* [http://law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1245229 Лесная ассиза Генриха II Плантагенета, 1184 г. / Памятники истории Англии X-XIII вв.: Русский и латинский тексты Великой Хартии вольностей и других документов. / Пер. и введение Д. М. Петрушевского. - Соцэкгиз, Москва, 1937]
 +
* [http://law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1247327 Кларендонская ассиза, изданная королем Генрихом вторым, с согласия архиепископов, епископов, аббатов, графов, баронов, всей Англии]
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 07.48

Asīze (no vidusl.lat. assisa - "sapulce") - atkarībā no kontekstā: 1. Anglijā viduslaikos: a) karaļa padomes sēde kā arī karaļa rīkojums kā tāds. Zināmākās ir Henrija II izsludinātā Lielās asīzes, kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; Klarendonas asīze (Assisa de Clarenduna, 1166.) par t.s. lielās žūrijas (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. b) Asīzes par bruņojumu - īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta lēņa mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (writ) un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu Lielbritānijā Karaliskā sola tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi, kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos, arī mūsdienu Francijā). 2. Francijā viduslaikos visbiežāk augstākā senjora rīkojums. Zināmākās ir Bretaņas asīzes un Šampaņas asīzes par feoda mantošanas kārtību. 3. Tiesību akts, piemēram, Jeruzalemes asīzes - Jeruzalemes karalistes likumu krājums (1099.g.), Antiohijas asīzes, Romas asīzes (Latīņu impērijā 1204.-1261.), u.c.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu