Atšķirības starp "Avicenna" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ibn Sina''', pilnā vārdā '''Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina''' (''Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā'' - ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā '''Avicenna''', ''Avicenna'', | + | '''Ibn Sina''', pilnā vārdā '''Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina''' (''Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā'' - pers. ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā '''Avicenna''', ''Avicenna'', gr. ''Aβιτζιανός'', ~980.-1037.) - filosofs [[peripatētiķi]]s, matemātiķis, fiziķis, mediķis un astronoms. Dzimis Buhārā, ilgu laiku dzīvojis arī [[Persija|Persijā]]. Tulkojis, komentējis un izplatījis [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbus (daudzi no kuriem saglabājušies tieši pateicoties šiem tulkojumiem, vēlāk tulkoti atpakaļ eiropiešu valodās). Savā pasaules izpētes procesā dažbrīd novirzījās no aristotelisma uz [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] pusi, attīstot tālāk Aristoteļa loģiku, fiziku un metafiziku. Atzina matērijas mūžīgumu, uzlūkojot to par atsevišķo lietu daudzveidības cēloni, visai kritiski vērsās pret astroloģiju, alķīmiju u.c. veidu māņticību. Avicennas mācības loģikā un fizikā kopsavilkums dots viņa darbā "Daniš namē") (''Zinībugrāmata''). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. februāris, plkst. 10.04
Ibn Sina, pilnā vārdā Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina (Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā - pers. ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā Avicenna, Avicenna, gr. Aβιτζιανός, ~980.-1037.) - filosofs peripatētiķis, matemātiķis, fiziķis, mediķis un astronoms. Dzimis Buhārā, ilgu laiku dzīvojis arī Persijā. Tulkojis, komentējis un izplatījis Aristoteļa darbus (daudzi no kuriem saglabājušies tieši pateicoties šiem tulkojumiem, vēlāk tulkoti atpakaļ eiropiešu valodās). Savā pasaules izpētes procesā dažbrīd novirzījās no aristotelisma uz neoplatonisma pusi, attīstot tālāk Aristoteļa loģiku, fiziku un metafiziku. Atzina matērijas mūžīgumu, uzlūkojot to par atsevišķo lietu daudzveidības cēloni, visai kritiski vērsās pret astroloģiju, alķīmiju u.c. veidu māņticību. Avicennas mācības loģikā un fizikā kopsavilkums dots viņa darbā "Daniš namē") (Zinībugrāmata).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.
