Atšķirības starp "Avicenna" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ibn Sina''', pilnā vārdā '''Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina''' (''Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā'' - pers. ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā '''Avicenna''', ''Avicenna'', gr. ''Aβιτζιανός'', ~980.-1037.) - filosofs [[peripatētiķi]]s, matemātiķis, fiziķis un astronoms, mūsdienu medicīnas kā zinātnes pamatlicējs. Dzimis ap 980. gadu [[Buhāra|Buhārā]] (mūsd. [[Turkmenistana]]). Miris 1037. gadā [[Hamedāna|Hamedānā]] (pers. همدان) [[Persija|Persijā]] (mūsd. [[Irāna]]). Tulkojis, komentējis un izplatījis [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbus (daudzi no kuriem saglabājušies tieši pateicoties šiem tulkojumiem, vēlāk tulkoti atpakaļ eiropiešu valodās). Savā pasaules izpētes procesā dažbrīd novirzījās no aristotelisma uz [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] pusi, attīstot tālāk Aristoteļa loģiku, fiziku un metafiziku. Atzina matērijas mūžīgumu, uzlūkojot to par atsevišķo lietu daudzveidības cēloni, visai kritiski vērsās pret astroloģiju, alķīmiju u.c. veidu māņticību. Avicennas mācības loģikā un fizikā kopsavilkums dots viņa darbā "Daniš namē") ('' | + | '''Ibn Sina''', pilnā vārdā '''Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina''' (''Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā'' - pers. ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā '''Avicenna''', ''Avicenna'', gr. ''Aβιτζιανός'', ~980.-1037.) - filosofs [[peripatētiķi]]s, matemātiķis, fiziķis un astronoms, mūsdienu medicīnas kā zinātnes pamatlicējs. Dzimis ap 980. gadu [[Buhāra|Buhārā]] (mūsd. [[Turkmenistana]]). Miris 1037. gadā [[Hamedāna|Hamedānā]] (pers. همدان) [[Persija|Persijā]] (mūsd. [[Irāna]]). Tulkojis, komentējis un izplatījis [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbus (daudzi no kuriem saglabājušies tieši pateicoties šiem tulkojumiem, vēlāk tulkoti atpakaļ eiropiešu valodās). Savā pasaules izpētes procesā dažbrīd novirzījās no aristotelisma uz [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] pusi, attīstot tālāk Aristoteļa loģiku, fiziku un metafiziku. Atzina matērijas mūžīgumu, uzlūkojot to par atsevišķo lietu daudzveidības cēloni, visai kritiski vērsās pret astroloģiju, alķīmiju u.c. veidu māņticību. Avicennas mācības loģikā un fizikā kopsavilkums dots viņa darbā "Daniš namē") (''Zinību grāmata''). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. februāris, plkst. 10.11
Ibn Sina, pilnā vārdā Abū Alī al Huseins ibn Abdallāhs ibn Sina (Abū ‘Alī al-Husayn ibn ‘Abd Allāh ibn Sīnā - pers. ابو علی الحسين بن عبد الله بن سينا, lat. transkripcijā Avicenna, Avicenna, gr. Aβιτζιανός, ~980.-1037.) - filosofs peripatētiķis, matemātiķis, fiziķis un astronoms, mūsdienu medicīnas kā zinātnes pamatlicējs. Dzimis ap 980. gadu Buhārā (mūsd. Turkmenistana). Miris 1037. gadā Hamedānā (pers. همدان) Persijā (mūsd. Irāna). Tulkojis, komentējis un izplatījis Aristoteļa darbus (daudzi no kuriem saglabājušies tieši pateicoties šiem tulkojumiem, vēlāk tulkoti atpakaļ eiropiešu valodās). Savā pasaules izpētes procesā dažbrīd novirzījās no aristotelisma uz neoplatonisma pusi, attīstot tālāk Aristoteļa loģiku, fiziku un metafiziku. Atzina matērijas mūžīgumu, uzlūkojot to par atsevišķo lietu daudzveidības cēloni, visai kritiski vērsās pret astroloģiju, alķīmiju u.c. veidu māņticību. Avicennas mācības loģikā un fizikā kopsavilkums dots viņa darbā "Daniš namē") (Zinību grāmata).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.
