Atšķirības starp "Beils Pjērs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pjērs Beils''' (''Pierre Bayle'', 1647.-1706.) - filosofs, [[enciklopēdists]], [[skeptiķis]], viens no agrīnajiem [[Apgaismība]]s pārstāvjiem [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Dzimis 1647. gada 18. novembrī Lakarlā (''Le Carla'', mūsd. ''Carla-Bayle''), [[Kalvinisms|kalvinistu]] mācītāja ģimenē. Izglītību guvis [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā Tulūzā, mainījis [[Konfesija|konfesionālo]] piederību uz [[Katolicisms|katolicismu]] un atpakaļ uz kalvinismu. Dzīvojis Ženēvā, Kopē, Ruānā, Parīzē, iztiku gūstot kā privātskolotājs, līdz 1675. gadā kļuva par filosofijas profesoru Sedanas Akadēmijā, kur strādāja līdz 1681. gadam. Pēc tam ieguva filosofijas profesora vietu Roterdamas universitātē. Miris 1706. gada 28. decembrī Roterdamā. Sedanas akadēmijas un Roterdamas universitātes profesors. Iesaistījās polemikā ar vairākiem katoļu autoriem, aizstāvot to kritizēto [[Protestantisms|protestantismu]], taču tā kā viņš savos darbos balstījās uz loģisku, nevis teoloģisku argumentāciju, nokļuva arī protestantisko autoru kritikas krustugunīs. Pats atteicās no kādas konkrētas reliģisko uzskatu pozīcijas, ticības lietās sludināja iecietību un toleranci. Izvirzīja domu, ka [[ētika]]s problēmas nedrīkst saistīt ar reliģiju, tās jāaplūko no dabiskā saprāta skatu punkta. Beils par labāko līdzekli savu uzskatu paušanai un izplatīšanai uzskatīja sabiedrības izglītošanu un enciklopēdiju kā veidu. 1696.-1697. gados tika izdota Beila "Vēsturiskā un kritiskā vārdnīca" (''Dictionnaire historique et critique''). Tās saturā viņš aprobežojās ar dažiem galvenajiem jautājumiem: izcilas personas, mitoloģija, [[Bībele]]s tēli un ģeogrāfiskie nosaukumi, materiāls sakārtots nelielos rakstos alfabēta secībā. Pirmā sējuma sākumā sniegts visu vārdnīcā aplūkojamo vārdu (šķirkļa vārdu) saraksts. Beila enciklopēdija gan nebija universāla, bet ar savu mērķi - cīņu pret dogmatismu - tā atbilda apgaismotāju centieniem, un šo vārdnīcu lasitāji uzņēma ar lielu atsaucību.
+
'''Pjērs Beils''' (''Pierre Bayle'', 1647.-1706.) - filosofs, [[enciklopēdists]], [[skeptiķis]], viens no agrīnajiem [[Apgaismība]]s pārstāvjiem [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Dzimis 1647. gada 18. novembrī Lakarlā (''Le Carla'', mūsd. ''Carla-Bayle''), [[Kalvinisms|kalvinistu]] mācītāja ģimenē. Izglītību guvis [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā Tulūzā, mainījis [[Konfesija|konfesionālo]] piederību uz [[Katolicisms|katolicismu]] un atpakaļ uz kalvinismu. Dzīvojis Ženēvā, Kopē, Ruānā, Parīzē, iztiku gūstot kā privātskolotājs, līdz 1675. gadā kļuva par filosofijas profesoru Sedanas Akadēmijā, kur strādāja līdz 1681. gadam. Pēc tam ieguva filosofijas profesora vietu Roterdamas universitātē. Miris 1706. gada 28. decembrī Roterdamā. Iesaistījās polemikā ar vairākiem katoļu autoriem, aizstāvot to kritizēto [[Protestantisms|protestantismu]], taču tā kā viņš savos darbos balstījās uz loģisku, nevis teoloģisku argumentāciju, nokļuva arī protestantisko autoru kritikas krustugunīs. Pats atteicās no kādas konkrētas reliģisko uzskatu pozīcijas, ticības lietās sludināja iecietību un toleranci. Izvirzīja domu, ka [[ētika]]s problēmas nedrīkst saistīt ar reliģiju, tās jāaplūko no dabiskā saprāta skatu punkta. Beils par labāko līdzekli savu uzskatu paušanai un izplatīšanai uzskatīja sabiedrības izglītošanu un enciklopēdiju kā veidu. 1696.-1697. gados tika izdota Beila "Vēsturiskā un kritiskā vārdnīca" (''Dictionnaire historique et critique''). Tās saturā viņš aprobežojās ar dažiem galvenajiem jautājumiem: izcilas personas, mitoloģija, [[Bībele]]s tēli un ģeogrāfiskie nosaukumi, materiāls sakārtots nelielos rakstos alfabēta secībā. Pirmā sējuma sākumā sniegts visu vārdnīcā aplūkojamo vārdu (šķirkļa vārdu) saraksts. Beila enciklopēdija gan nebija universāla, bet ar savu mērķi - cīņu pret dogmatismu - tā atbilda apgaismotāju centieniem, un šo vārdnīcu lasitāji uzņēma ar lielu atsaucību.
  
 
==== Darbi: ====
 
==== Darbi: ====
34. rindiņa: 34. rindiņa:
 
* Critique, savoir et érudition à la veille des Lumières. Le „Dictionnaire historique et critique“ de Pierre Bayle (1647-1706). Actes du colloque international Nimègue octobre 1996. / Hans Bots (Ed.) - Amsterdam, 1998
 
* Critique, savoir et érudition à la veille des Lumières. Le „Dictionnaire historique et critique“ de Pierre Bayle (1647-1706). Actes du colloque international Nimègue octobre 1996. / Hans Bots (Ed.) - Amsterdam, 1998
 
* Wiep van Bunge. Pierre Bayle (1647-1706), Le philosophe de Rotterdam: philosophy, religion, and reception. - Leiden/Brill, 2008
 
* Wiep van Bunge. Pierre Bayle (1647-1706), Le philosophe de Rotterdam: philosophy, religion, and reception. - Leiden/Brill, 2008
 +
----
 +
* Бейль П. Исторический и критический словарь. В 2-х томах. - Мысль, Москва, 1968
 +
* Богуславский В.М. Пьер Бейль. - Ин-т философии РАН, Москва, 1995
 +
* Пиков В. Пьер Бейль. - Москва, 1933
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. februāris, plkst. 13.28

Pjērs Beils (Pierre Bayle, 1647.-1706.) - filosofs, enciklopēdists, skeptiķis, viens no agrīnajiem Apgaismības pārstāvjiem Francijas karalistē. Dzimis 1647. gada 18. novembrī Lakarlā (Le Carla, mūsd. Carla-Bayle), kalvinistu mācītāja ģimenē. Izglītību guvis jezuītu koledžā Tulūzā, mainījis konfesionālo piederību uz katolicismu un atpakaļ uz kalvinismu. Dzīvojis Ženēvā, Kopē, Ruānā, Parīzē, iztiku gūstot kā privātskolotājs, līdz 1675. gadā kļuva par filosofijas profesoru Sedanas Akadēmijā, kur strādāja līdz 1681. gadam. Pēc tam ieguva filosofijas profesora vietu Roterdamas universitātē. Miris 1706. gada 28. decembrī Roterdamā. Iesaistījās polemikā ar vairākiem katoļu autoriem, aizstāvot to kritizēto protestantismu, taču tā kā viņš savos darbos balstījās uz loģisku, nevis teoloģisku argumentāciju, nokļuva arī protestantisko autoru kritikas krustugunīs. Pats atteicās no kādas konkrētas reliģisko uzskatu pozīcijas, ticības lietās sludināja iecietību un toleranci. Izvirzīja domu, ka ētikas problēmas nedrīkst saistīt ar reliģiju, tās jāaplūko no dabiskā saprāta skatu punkta. Beils par labāko līdzekli savu uzskatu paušanai un izplatīšanai uzskatīja sabiedrības izglītošanu un enciklopēdiju kā veidu. 1696.-1697. gados tika izdota Beila "Vēsturiskā un kritiskā vārdnīca" (Dictionnaire historique et critique). Tās saturā viņš aprobežojās ar dažiem galvenajiem jautājumiem: izcilas personas, mitoloģija, Bībeles tēli un ģeogrāfiskie nosaukumi, materiāls sakārtots nelielos rakstos alfabēta secībā. Pirmā sējuma sākumā sniegts visu vārdnīcā aplūkojamo vārdu (šķirkļa vārdu) saraksts. Beila enciklopēdija gan nebija universāla, bet ar savu mērķi - cīņu pret dogmatismu - tā atbilda apgaismotāju centieniem, un šo vārdnīcu lasitāji uzņēma ar lielu atsaucību.

Darbi:

  • Pensées diverses écrites à un docteur de Sorbonne à l’occasion de la Comète qui parut au mois de décembre 1680 (1682)
  • Critique de l’histoire du calvinisme du Père Maimbourg (1683)
  • La France toute catholique sous le règne de Louis-Le-Grand (1685)
  • De la tolérance (1686)
  • Contrains-les d’entrer (Commentaire philosophique sur ces paroles de Jésus-Christ, 1688)
  • Dictionnaire historique et critique (1697-1702)
  • Réponses aux questions d’un provincial (1704-1706)
  • Œuvres diverses (1727)

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 45. lpp.

  • Elisabeth Labrousse. Bayle. / trans. Denys Potts - Oxford University Press, Oxford, 1983
  • Pierre Bayle. Historical and Critical Dictionary. / Richard H. Popkin transl. - Hackett Publishing Company Inc, 1991. ISBN 0-87220-103-1
  • Lionel Gossman, Marginal Writing. 1697: The Philosopher Pierre Bayle Publishes His Dictionnaire historique et critique in Holland. / A New History of French Literature. Denis Hollier (Ed.) - Cambridge (Mass.) / London 1989, P. 379-386.
  • Walter Rex. Essays on Pierre Bayle and Religious Controversy. - Hague, 1965
  • Ruth Whelan. The Anatomy of Superstition. A Study of the Historical Theory and Practice of Pierre Bayle. - Oxford, 1989

  • Ludwig Feuerbach. Pierre Bayle: ein Beitrag zur Geschichte der Philosophie und Menschheit, - Akad.-Verl., Berlin, 1989
  • Theo Jäger. Pierre Bayles Philosophie in der „Réponse aux questions d’un Provincal“. - Marburg, 2004
  • Herbert Jaumann. Frühe Aufklärung als historische Kritik. Pierre Bayle und Christian Thomasius. / Frühaufklärung. Sebastian Neumeister (Hrsg.) - München, 1994, S. 149-170.
  • Andreas Urs Sommer. Triumph der Episode über die Universalhistorie? Pierre Bayles Geschichtsverflüssigungen. / Saeculum. Jahrbuch für Universalgeschichte, Jg. 52 (2001), S. 1-39.
  • Nicola Stricker. Die maskierte Theologie von Pierre Bayle. - Berlin/New York, 2003

  • Deschamps A. La Génèse du scepticisme erudit chez Bayle. - Liege, 1878
  • Denis J. Bayle et furleu. - Paris, 1886
  • Hubert Bost, Pierre Bayle. Fayard, Paris, 2006.
  • Pierre Bayle, citoyen du monde. De l'enfant du Carla à l'auteur du Dictionnaire. Actres du colloque du Carla-Bayle (13 – 15 septembre 1996). / Hubert Bost (Ed.) - Paris, 1999
  • Critique, savoir et érudition à la veille des Lumières. Le „Dictionnaire historique et critique“ de Pierre Bayle (1647-1706). Actes du colloque international Nimègue octobre 1996. / Hans Bots (Ed.) - Amsterdam, 1998
  • Wiep van Bunge. Pierre Bayle (1647-1706), Le philosophe de Rotterdam: philosophy, religion, and reception. - Leiden/Brill, 2008

  • Бейль П. Исторический и критический словарь. В 2-х томах. - Мысль, Москва, 1968
  • Богуславский В.М. Пьер Бейль. - Ин-т философии РАН, Москва, 1995
  • Пиков В. Пьер Бейль. - Москва, 1933

Resursi internetā par šo tēmu