Atšķirības starp "Paukers Georgs Magnuss fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Georgs Magnuss fon Paukers''' (''Georg Magnus von Pauker'', 1787.–1855.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] matemātiķis un dabaszinātnieks. Dzimis mācītāja ģimenē [[Estlandes guberņa|Estlandes guberņā]]. 1805.–1809. gados studējis Tērbatā un Pēterburgā. 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatas universitātē. 1813.–1846. gaods matemātikas profesors [[Mītava]]s ģimnāzijā. 1827. gadā iecelts par kolēģijas padomnieku. 1817. gadā Paukers nodibināja Jelgavā ''Poēzijas un literatūras muzeju'', kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz 1821. gadam bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846. līdz 1855. gadam. 1817.–1855. gados bija Kurzemes provinciālmuzeja konservators, bet no 1838. gada līdz savai nāvei arī biedrības mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības u.c. zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vislielākie Paukera nopelni saistās ar biedrības rakstu publikācijām - viņš bija pirmā biedrības zinātnisko rakstu krājuma („Jahresverhandlungen”) izdošanas iniciators un šo rakstu redaktors. Pateicoties viņa pūlēm, 1840. gadā atsāka biedrības sēdēs nolasīto referātu izdošanu. Miris 1855. gada 19. augustā Mītavā.
+
'''Georgs Magnuss fon Paukers''' (''Georg Magnus von Pauker'', 1787.–1855.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] matemātiķis un dabaszinātnieks. Dzimis mācītāja ģimenē [[Estlandes guberņa|Estlandes guberņā]]. 1805.–1809. gados studējis Tērbatā un Pēterburgā. 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatas universitātē. 1813.–1846. gados matemātikas profesors [[Mītava]]s ģimnāzijā. 1827. gadā iecelts par kolēģijas padomnieku. 1817. gadā Paukers nodibināja Jelgavā ''Poēzijas un literatūras muzeju'', kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz 1821. gadam bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846. līdz 1855. gadam. 1817.–1855. gados bija Kurzemes provinciālmuzeja konservators, bet no 1838. gada līdz savai nāvei arī biedrības mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības u.c. zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vislielākie Paukera nopelni saistās ar biedrības rakstu publikācijām - viņš bija pirmā biedrības zinātnisko rakstu krājuma („Jahresverhandlungen”) izdošanas iniciators un šo rakstu redaktors. Pateicoties viņa pūlēm, 1840. gadā atsāka biedrības sēdēs nolasīto referātu izdošanu. Miris 1855. gada 19. augustā Mītavā.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 16.57

Georgs Magnuss fon Paukers (Georg Magnus von Pauker, 1787.–1855.) - Baltijas provinču matemātiķis un dabaszinātnieks. Dzimis mācītāja ģimenē Estlandes guberņā. 1805.–1809. gados studējis Tērbatā un Pēterburgā. 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatas universitātē. 1813.–1846. gados matemātikas profesors Mītavas ģimnāzijā. 1827. gadā iecelts par kolēģijas padomnieku. 1817. gadā Paukers nodibināja Jelgavā Poēzijas un literatūras muzeju, kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz 1821. gadam bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846. līdz 1855. gadam. 1817.–1855. gados bija Kurzemes provinciālmuzeja konservators, bet no 1838. gada līdz savai nāvei arī biedrības mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības u.c. zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vislielākie Paukera nopelni saistās ar biedrības rakstu publikācijām - viņš bija pirmā biedrības zinātnisko rakstu krājuma („Jahresverhandlungen”) izdošanas iniciators un šo rakstu redaktors. Pateicoties viņa pūlēm, 1840. gadā atsāka biedrības sēdēs nolasīto referātu izdošanu. Miris 1855. gada 19. augustā Mītavā.

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu