Atšķirības starp "Šūmans Robērs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Robert_Schuman.jpg|right|thumb|200px|Robērs Šūmans]] |
| + | '''Robērs Šūmans''' (''Robert Schuman'', 1886.-1963.) - Francijas politiskais darbinieks, viens no Eiropas Savienības dibinātājiem. Dzimis 1886. gada 29. jūnijā, Klausenā, Luksemburgā. Tā kā pēc tautības skaitījās vācietis (viņa tēvs nāca no Vācijas Loraines), dienējis, vācu armijā kā palīgs 1. Pasaules kara laikā. Šūmans kļuva par Francijas pilsoni pēc Loraines atdošanas Francijai 1918. gadā, ''Mouvement Republician Paopulaire'' partijas biedrs (MRP). 1919. gadā uzsāka politisko karjeru 1919. gadā, kā Trionvilas deputāts ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā. Paralēli absolvēja Strazbūras Universitāti (jurisprudences studijas) un izveidoja savu juridisko pakalpojumu firmu Mecā, Francijā. 2. Pasaules kara laikā deportēts uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc atgriešanās Francijas Finanšu ministrs (1946-1947.). Padomes prezidents (1947.-1948.). Ārlietu ministrs (1947.-1953.). Tas bija laiks, kad viņš piedāvāja ideju, kas kļuva par pamatu Eiropas Savienības izveidošanai. Ierosināja [[Parīzes vienošanās (1950.)|1950. gada Parīzes vienošanos]], kas lika pamatu [[Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena]]i (populārāk tas pazīstams kā ''Šūmana plāns''). Kad 1958 gadā tika izveidota Apvienotā Asambleja, kas vēlāk kļuva par Eiropas parlamentu, Robers Šūmans tika ievēlēts par tās prezidentu. Miris 1963. gadā Sei-Šazelē. | ||
| − | [[Kategorija: | + | == Resursi internetā par šō tēmu == |
| + | |||
| + | * [http://europa.eu/abc/history/foundingfathers/schuman/index_lv.htm Robērs Šūmans - europa.eu] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Š]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 25. februāris, plkst. 17.01
Robērs Šūmans (Robert Schuman, 1886.-1963.) - Francijas politiskais darbinieks, viens no Eiropas Savienības dibinātājiem. Dzimis 1886. gada 29. jūnijā, Klausenā, Luksemburgā. Tā kā pēc tautības skaitījās vācietis (viņa tēvs nāca no Vācijas Loraines), dienējis, vācu armijā kā palīgs 1. Pasaules kara laikā. Šūmans kļuva par Francijas pilsoni pēc Loraines atdošanas Francijai 1918. gadā, Mouvement Republician Paopulaire partijas biedrs (MRP). 1919. gadā uzsāka politisko karjeru 1919. gadā, kā Trionvilas deputāts ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā. Paralēli absolvēja Strazbūras Universitāti (jurisprudences studijas) un izveidoja savu juridisko pakalpojumu firmu Mecā, Francijā. 2. Pasaules kara laikā deportēts uz Vāciju. Pēc atgriešanās Francijas Finanšu ministrs (1946-1947.). Padomes prezidents (1947.-1948.). Ārlietu ministrs (1947.-1953.). Tas bija laiks, kad viņš piedāvāja ideju, kas kļuva par pamatu Eiropas Savienības izveidošanai. Ierosināja 1950. gada Parīzes vienošanos, kas lika pamatu Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienai (populārāk tas pazīstams kā Šūmana plāns). Kad 1958 gadā tika izveidota Apvienotā Asambleja, kas vēlāk kļuva par Eiropas parlamentu, Robers Šūmans tika ievēlēts par tās prezidentu. Miris 1963. gadā Sei-Šazelē.
