Atšķirības starp "Baumgartens Aleksandrs Gotlībs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Aleksandrs Gotlībs Baumgartens''' (''Alexander Gottlieb Baumgarten'', 1714.-1762.) - filosofs, [[Volfs Kristians|Volfa]] un [[Leibnics Gotfrids Vilhelms|Leibnica]] sekotājs, estētikas kā zinātņu nozares pamatlicējs. Dzimis 1714. gada 17. jūnijā Berlīnē (miris 1762. gada 26. maijā Frankfurtē pie Oderas). 1730. gadā pārcēlies uz dzīvi Hallē, kur uzsāka filosofijas studijas. 1735. gadā aizstāvēja un publicēja disertāciju "Filosofiskas pārdomas par dažiem daiļdarba jautājumiem" (''Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus''), kurā jau lietoja terminu "estētika", ar to apzīmējot mācību par juteklisko izziņu, kas apjēdz skaisto un izpaužas mākslas tēlos pretēji loģikai - zinātnei par izziņu ar prāta palīdzību. Šiem jautājumiem viņš veltīja savu traktātu "Estētika" (1. sējums 1750. g., 2. sējums 1758. g.). Pēc viņa domām estētika ir mācība par "skaidriem" un "jauktiem" priekšstatiem. ''Perceptio confusa'' (jauktā uztvere) "etimoloģiski norāda elementu samezglojuma uztveri, kur nevar no veseluma izraut atsevišķus elementus, to izolēti pētot". Te sāk darboties "estētiskā intuīcija", kas iepazīst kopumā, redz, jūt, zina un saprot, neuzdodot jautājumu kāpēc. 1739. gadā Baumgartens publicēja traktātu "Metafizika" (kas līdz 1779. gadam piedzīvoja 7 izdevumus; 1766. gadā to no latīņu valodas uz vācu valodu pārtulkoja viņa skolnieks [[Meijers Fridrihs Georgs|G.F.Meijers]]), kar kuru [[Kants Imanuels|I.Kants]] atsaucās kā par "vienu no derīgākajām un nopietnākajām šāda veida mācību grāmatām", izmantojot savās lekcijās, bet autoru nodēvējot par "izcilu analītiķi". Šī darba vēsturiskā nozīme ir "tiltā", ko tas uzbūvēja starp sholastisko metafiziku un kantiānisko transcedentālismu, starp ontoloģiski perspektīvo reālismu un loģiski gnozeoloģiskajām esības struktūrām.
+
'''Aleksandrs Gotlībs Baumgartens''' (''Alexander Gottlieb Baumgarten'', 1714.-1762.) - filosofs, [[Volfs Kristians|Volfa]] un [[Leibnics Gotfrids Vilhelms|Leibnica]] sekotājs, [[estētika]]s kā zinātņu nozares pamatlicējs. Dzimis 1714. gada 17. jūnijā Berlīnē (miris 1762. gada 26. maijā Frankfurtē pie Oderas). 1730. gadā pārcēlies uz dzīvi Hallē, kur uzsāka filosofijas studijas. 1735. gadā aizstāvēja un publicēja disertāciju "Filosofiskas pārdomas par dažiem daiļdarba jautājumiem" (''Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus''), kurā jau lietoja terminu "estētika", ar to apzīmējot mācību par juteklisko izziņu, kas apjēdz skaisto un izpaužas mākslas tēlos pretēji loģikai - zinātnei par izziņu ar prāta palīdzību. Šiem jautājumiem viņš veltīja savu traktātu "Estētika" (1. sējums 1750. g., 2. sējums 1758. g.). Pēc viņa domām estētika ir mācība par "skaidriem" un "jauktiem" priekšstatiem. ''Perceptio confusa'' (jauktā uztvere) "etimoloģiski norāda elementu samezglojuma uztveri, kur nevar no veseluma izraut atsevišķus elementus, to izolēti pētot". Te sāk darboties "estētiskā intuīcija", kas iepazīst kopumā, redz, jūt, zina un saprot, neuzdodot jautājumu kāpēc. 1737. gadā kļuva par [[Privātdocents|privātdocentu]] Halles universitātē, lasot lekcijas filosofijā. 1739. gadā Baumgartens publicēja traktātu "Metafizika" (kas līdz 1779. gadam piedzīvoja 7 izdevumus; 1766. gadā to no latīņu valodas uz vācu valodu pārtulkoja viņa skolnieks [[Meijers Fridrihs Georgs|G.F.Meijers]]), kar kuru [[Kants Imanuels|I.Kants]] atsaucās kā par "vienu no derīgākajām un nopietnākajām šāda veida mācību grāmatām", izmantojot savās lekcijās, bet autoru nodēvējot par "izcilu analītiķi". Šī darba vēsturiskā nozīme ir "tiltā", ko tas uzbūvēja starp sholastisko metafiziku un kantiānisko transcedentālismu, starp ontoloģiski perspektīvo reālismu un loģiski gnozeoloģiskajām esības struktūrām.
 +
 
 +
==== Darbi: ====
 +
 
 +
* ''Dissertatio chorographica, Notiones superi et inferi, indeque adscensus et descensus, in chorographiis sacris occurentes, evolvens'' (1735.)
 +
* ''[http://www.uni-duisburg-essen.de/lyriktheorie/texte/1735_baumgarten.html Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus]'' (1735.)
 +
* ''De ordine in audiendis philosophicis per triennium academicum quaedam praefatus acroases proximae aestati destinatas indicit Alexander Gottlieb Baumgarten'' (1738.)
 +
* ''[http://www.ikp.uni-bonn.de/kant/agb-metaphysica/auditori-benevolo.html Metaphysica]'' (1739.)
 +
* ''Ethica philosophica'' (1740.)
 +
* ''Alexander Gottlieb Baumgarten eröffnet Einige Gedancken vom vernünfftigen Beyfall auf Academien, und ladet zu seiner Antritts-Rede [...] ein'' (1740.)
 +
* ''Serenissimo potentissimo principi Friderico, Regi Borussorum marchioni brandenburgico S. R. J. archicamerario et electori, caetera, clementissimo dominio felicia regni felicis auspicia, a d. III. Non. Quinct. 1740'' (1740.)
 +
* ''Philosophische Briefe von Aletheophilus'' (1741.)
 +
* ''Scriptis, quae moderator conflictus academici disputavit, praefatus rationes acroasium suarum Viadrinarum reddit Alexander Gottlieb Baumgarten'' (1743.)
 +
* ''Aesthetica'' (1750./1758.)
 +
* ''[http://www.ikp.uni-bonn.de/kant/agb-initia/index.htm Initia Philosophiae Practicae. Primae Acroamatice]'' (1760.)
 +
* ''Acroasis logica in Christianum L.B. de Wolff'' (1761.)
 +
* ''Ius naturae'' (1763.)
 +
* ''Sciagraphia encyclopaedia philosophicae'' (1769.)
 +
* ''Philosophia generalis'' (1770.)
 +
* ''Alex. Gottl. Baumgartenii Praelectiones theologiae dogmaticae'' (1773.)
 +
* ''Metaphysica'' (1776.)
 +
* ''Gedanken über die Reden Jesu nach dem Inhalt der evangelischen Geschichten'' (1796.-1797.)
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
 +
----
 +
* Texte zur Grundlegung der Ästhetik. / hrsg. von Hans Rudolf Schweizer. - Meiner, Hamburg, 1983; ISBN 978-3-7873-0573-5
 +
* Theoretische Ästhetik. / übers. und hrsg. von Hans Rudolf Schweizer. - Meiner, Hamburg, 1988; ISBN 978-3-7873-0785-2
 +
* Die Vorreden zur Metaphysik. / Hrsg., übers. und komm. von Ursula Niggli. - Klostermann, Frankfurt a.M., 1999; ISBN 978-3-465-02877-2
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/56478/Alexander-Gottlieb-Baumgarten Alexander Gottlieb Baumgarten -- Britannica Online Encyclopedia]
 +
* [http://encyclopedia.farlex.com/Baumgarten,+Alexander+Gottlieb Baumgarten, Alexander Gottlieb - Hutchinson encyclopedia]
 +
----
 +
* [http://www.alexander-gottlieb-baumgarten.de/ Alexander Gottlieb Baumgarten -  Bibliographie (auch als PDF-Dokument) zu Werken und Forschungsliteratur, zudem eine Darstellung von Baumgartens Leben]
 +
* [http://www.bbkl.de/b/baumgarten_a_g.shtml Alexander Gottlieb Baumgarten. In: Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
----
 
* [http://bse.sci-lib.com/article101179.html Значение слова "Баумгартен Александр Готлиб" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article101179.html Значение слова "Баумгартен Александр Готлиб" в Большой Советской Энциклопедии]
  
−
[[Kategorija:Personas]]
+
[[Kategorija:B]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 26. februāris, plkst. 06.05

Aleksandrs Gotlībs Baumgartens (Alexander Gottlieb Baumgarten, 1714.-1762.) - filosofs, Volfa un Leibnica sekotājs, estētikas kā zinātņu nozares pamatlicējs. Dzimis 1714. gada 17. jūnijā Berlīnē (miris 1762. gada 26. maijā Frankfurtē pie Oderas). 1730. gadā pārcēlies uz dzīvi Hallē, kur uzsāka filosofijas studijas. 1735. gadā aizstāvēja un publicēja disertāciju "Filosofiskas pārdomas par dažiem daiļdarba jautājumiem" (Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus), kurā jau lietoja terminu "estētika", ar to apzīmējot mācību par juteklisko izziņu, kas apjēdz skaisto un izpaužas mākslas tēlos pretēji loģikai - zinātnei par izziņu ar prāta palīdzību. Šiem jautājumiem viņš veltīja savu traktātu "Estētika" (1. sējums 1750. g., 2. sējums 1758. g.). Pēc viņa domām estētika ir mācība par "skaidriem" un "jauktiem" priekšstatiem. Perceptio confusa (jauktā uztvere) "etimoloģiski norāda elementu samezglojuma uztveri, kur nevar no veseluma izraut atsevišķus elementus, to izolēti pētot". Te sāk darboties "estētiskā intuīcija", kas iepazīst kopumā, redz, jūt, zina un saprot, neuzdodot jautājumu kāpēc. 1737. gadā kļuva par privātdocentu Halles universitātē, lasot lekcijas filosofijā. 1739. gadā Baumgartens publicēja traktātu "Metafizika" (kas līdz 1779. gadam piedzīvoja 7 izdevumus; 1766. gadā to no latīņu valodas uz vācu valodu pārtulkoja viņa skolnieks G.F.Meijers), kar kuru I.Kants atsaucās kā par "vienu no derīgākajām un nopietnākajām šāda veida mācību grāmatām", izmantojot savās lekcijās, bet autoru nodēvējot par "izcilu analītiķi". Šī darba vēsturiskā nozīme ir "tiltā", ko tas uzbūvēja starp sholastisko metafiziku un kantiānisko transcedentālismu, starp ontoloģiski perspektīvo reālismu un loģiski gnozeoloģiskajām esības struktūrām.

Darbi:

  • Dissertatio chorographica, Notiones superi et inferi, indeque adscensus et descensus, in chorographiis sacris occurentes, evolvens (1735.)
  • Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus (1735.)
  • De ordine in audiendis philosophicis per triennium academicum quaedam praefatus acroases proximae aestati destinatas indicit Alexander Gottlieb Baumgarten (1738.)
  • Metaphysica (1739.)
  • Ethica philosophica (1740.)
  • Alexander Gottlieb Baumgarten eröffnet Einige Gedancken vom vernünfftigen Beyfall auf Academien, und ladet zu seiner Antritts-Rede [...] ein (1740.)
  • Serenissimo potentissimo principi Friderico, Regi Borussorum marchioni brandenburgico S. R. J. archicamerario et electori, caetera, clementissimo dominio felicia regni felicis auspicia, a d. III. Non. Quinct. 1740 (1740.)
  • Philosophische Briefe von Aletheophilus (1741.)
  • Scriptis, quae moderator conflictus academici disputavit, praefatus rationes acroasium suarum Viadrinarum reddit Alexander Gottlieb Baumgarten (1743.)
  • Aesthetica (1750./1758.)
  • Initia Philosophiae Practicae. Primae Acroamatice (1760.)
  • Acroasis logica in Christianum L.B. de Wolff (1761.)
  • Ius naturae (1763.)
  • Sciagraphia encyclopaedia philosophicae (1769.)
  • Philosophia generalis (1770.)
  • Alex. Gottl. Baumgartenii Praelectiones theologiae dogmaticae (1773.)
  • Metaphysica (1776.)
  • Gedanken über die Reden Jesu nach dem Inhalt der evangelischen Geschichten (1796.-1797.)

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
  • Texte zur Grundlegung der Ästhetik. / hrsg. von Hans Rudolf Schweizer. - Meiner, Hamburg, 1983; ISBN 978-3-7873-0573-5
  • Theoretische Ästhetik. / übers. und hrsg. von Hans Rudolf Schweizer. - Meiner, Hamburg, 1988; ISBN 978-3-7873-0785-2
  • Die Vorreden zur Metaphysik. / Hrsg., übers. und komm. von Ursula Niggli. - Klostermann, Frankfurt a.M., 1999; ISBN 978-3-465-02877-2

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Baumgartens_Aleksandrs_Gotlībs&oldid=12169"