Atšķirības starp "Pilskungs" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilskungs''', arī '''kapitāns''' (vāc. ''Hauptmann'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] no [[Muižniecība|muižnieku]] vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (amatu | + | '''Pilskungs''', arī '''kapitāns''' (vāc. ''Hauptmann'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] no [[Muižniecība|muižnieku]] vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (amatu izveidoja 1617. g.), kas pārvaldīja vienu no t.s. ''pilskunga iecirkni'' jeb ''pilskunga tiesu'' (''Hauptmannschaft''): Bauskas, Dobeles, Durbes, Grobiņas, Kandavas, Saldus, Skrundas, Ventspils. '''2.''' Tiesu un policijas amatpersona [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] no 1819. līdz 1889. gadam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. februāris, plkst. 06.39
Pilskungs, arī kapitāns (vāc. Hauptmann) - atkarībā no konteksta: 1. Kurzemes un Zemgales hercogistē no muižnieku vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (amatu izveidoja 1617. g.), kas pārvaldīja vienu no t.s. pilskunga iecirkni jeb pilskunga tiesu (Hauptmannschaft): Bauskas, Dobeles, Durbes, Grobiņas, Kandavas, Saldus, Skrundas, Ventspils. 2. Tiesu un policijas amatpersona Baltijas guberņās no 1819. līdz 1889. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
