Atšķirības starp "Slavenā revolūcija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Slavenā revolūcija''' (angl. ''Glorious Revolution'') - valsts apvērsums [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] 1688. gada novembrī, kad daļa [[Parlaments|Parlamenta]] [[Toriji|toriju]] deputātu un [[Anglikāņu Baznīca]]s augstākās [[garīdzniecība]]s grupa aicināja [[Viljams III, Anglijas karalis|Oranijas Vilhelmu]] un viņa laulāto draudzeni [[Marija II, Anglijas karaliene|Mariju Stjuarti]] kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimss II]] ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot [[Francijas karaliste|Francijā]]. Norisa neatgriezeniska pāreja uz [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālo monarhiju]]. 1689. gadā tika pieņemts [[Tiesību Bills]] (''Bill of Rights'') un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību. | '''Slavenā revolūcija''' (angl. ''Glorious Revolution'') - valsts apvērsums [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] 1688. gada novembrī, kad daļa [[Parlaments|Parlamenta]] [[Toriji|toriju]] deputātu un [[Anglikāņu Baznīca]]s augstākās [[garīdzniecība]]s grupa aicināja [[Viljams III, Anglijas karalis|Oranijas Vilhelmu]] un viņa laulāto draudzeni [[Marija II, Anglijas karaliene|Mariju Stjuarti]] kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimss II]] ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot [[Francijas karaliste|Francijā]]. Norisa neatgriezeniska pāreja uz [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālo monarhiju]]. 1689. gadā tika pieņemts [[Tiesību Bills]] (''Bill of Rights'') un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * John Van Der Kiste. William and Mary: The Heroes of the Glorious Revolution. - The History Press Ltd., 2008. ISBN 075094577X | ||
| + | * Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996 | ||
| + | * Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. marts, plkst. 11.25
Slavenā revolūcija (angl. Glorious Revolution) - valsts apvērsums Anglijas karalistē 1688. gada novembrī, kad daļa Parlamenta toriju deputātu un Anglikāņu Baznīcas augstākās garīdzniecības grupa aicināja Oranijas Vilhelmu un viņa laulāto draudzeni Mariju Stjuarti kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā. Norisa neatgriezeniska pāreja uz konstitucionālo monarhiju. 1689. gadā tika pieņemts Tiesību Bills (Bill of Rights) un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību.
Literatūra
- John Van Der Kiste. William and Mary: The Heroes of the Glorious Revolution. - The History Press Ltd., 2008. ISBN 075094577X
- Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
- Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
