Atšķirības starp "Demokrātija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. [[Viduslaiki|viduslaikos]] ''demokrātija'' pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] Eiropā, [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. ''demokrātija'' kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības.
+
'''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. [[Viduslaiki|viduslaikos]] ''demokrātija'' pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] Eiropā, [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. ''demokrātija'' kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības. [[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par augstāko ''demokrātijas'' tipu kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūs par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.
−
 
 
−
==== Komentāri====
 
−
 
 
−
[[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par augstāko ''demokrātijas'' tipu kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūs par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. marts, plkst. 07.43

Demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. viduslaikos demokrātija pastāvēja virknē pilsētvalstu Eiropā, jaunajos laikos nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. demokrātija kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības. Marksistiskajā valsts teorijā tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder proletariātam, visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par augstāko demokrātijas tipu kas, sasniedzot komunisma fāzi, kļūs par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
  • Willard, Charles Arthur. Liberalism and the Problem of Knowledge. / A New Rhetoric for Modern Democracy. - University of Chicago Press, 1996
  • Khan, L. Ali, A Theory of Universal Democracy. - Martinus Nijhoff Publishers, 2003
  • Held, David. Models of Democracy. - Stanford University Press, 1996
  • Hansen, Mogens Herman. The Athenian Democracy in the Age of Demosthenes. - Blackwell: Oxford, 1991
  • Republicanism and Liberalism in America and the German States, 1750-1850. Becker, Peter, Juergen Heideking and James A. Henretta, eds. - Cambridge University Press, 2002
  • Democracy and Difference: Contesting the Boundaries of the Political. Benhabib, Seyla, ed., - Princeton University Press, 1996
  • Birch, Anthony H., The Concepts and Theories of Modern Democracy. - Routledge: London, 1993
  • The Idea of Democracy. Copp, David, Jean Hampton, and John E. Roemer, eds. - Cambridge University Press, 1993
  • Robert D. Putnam, Robert Leonardi, Raffaella Nanetti. Making Democracy Work. Civic Traditions in Modern Italy. - Princeton University Press: Princeton 1994, ISBN 0-691-03738-8
  • Jörg Bergstedt. Demokratie. Die Herrschaft des Volkes. Eine Abrechnung. - SeitenHieb Verlag, Reiskirchen, 2006, ISBN 978-3-86747-004-9
  • Philipp Jurschitz. Demokratie Dynamisch. Demokratische Strukturen in Wirtschaft und Gemeinde. - Braumüller Varlag: Wien, 2008
  • La Démocratie. textes choisis et présentés par Bruno Bernardi - Flammarion, 1999
  • Pierre Vidal-Naquet. Les Grecs, les historiens et la démocratie. - La Découverte, 2000
  • Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Demokrātija&oldid=13335"