Atšķirības starp "Bergsons Anrī" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bergson_Henri.jpg|right|thumb|200px|Anrī Bergsons]] | [[Attēls:Bergson_Henri.jpg|right|thumb|200px|Anrī Bergsons]] | ||
| − | '''Anrī Bergsons''' (''Henri Bergson'', 1859.-1941.) – filosofs, [[Intuitīvisms|intuitīvisma]] virziena pārstāvis. Kopš 1900. gada ''College de France'' profesors, kopš 1914. gada ''Francijas akadēmijas'' loceklis. 1927. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Viņa mācības centrā ir secinājums, ka dzīve sastāv no pastāvīgi mainīgiem psiholoģiskajiem stāvokļiem, kas pēc noteikta laika pāriet viens otrā. Šo noteikto laika sprīdi Bergsons dēvēja par ilgstību un apgalvoja, ka tieši ilgstība veido apziņu. Cilvēka dzīve nav atsevišķas, nesaistītas epizodes, atgadījumi vai notikumi, - tie visi ir saistīti vienā nepārtrauktā procesā un šis kvalitatīvais laiks (ilgstība) atšķiras no mehāniskā laika jeb pulksteņa laika, jo mehānisma laiks ir intelekta izgudrojums un tas sadala, saskalda ilgstību atsevišķos fragmentos un izjauc dzīves izpratni un uztveri tās veselumā un nepārtrauktībā. Matērija, laiks, kustība ir dažādie veidi, kādos „ilgstība“ izspaužas mūsu uztverē. Ilgstību var izzināt tikai intuitīvi, ko Bergsons saprot kā uz jēdzieniem nebalstītu „saskatīšanu“, „apjēgšanu“, kad „izziņas akts sakrīt ar aktu, kas rada īstenību“. Bergsona izpratnē intelekts ir nepieciešams, lai cilvēks spētu tikt galā ar materiālajām jeb telpiskajām lietām, savukārt intuīcija ļauj nonākt līdz dzīves patiesībai. | + | '''Anrī Bergsons''' (''Henri Bergson'', 1859.-1941.) – filosofs, [[Intuitīvisms|intuitīvisma]] virziena pārstāvis. Kopš 1900. gada ''College de France'' profesors, kopš 1914. gada ''Francijas akadēmijas'' loceklis. 1889. gadā tika publicēts pirmais Anrī Bergsona darbs "Vēstījums par apziņas tiešajiem datiem", bet 1897. gada iznāca "Atmiņa un matērija". 1927. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Viņa mācības centrā ir secinājums, ka dzīve sastāv no pastāvīgi mainīgiem psiholoģiskajiem stāvokļiem, kas pēc noteikta laika pāriet viens otrā. Šo noteikto laika sprīdi Bergsons dēvēja par ilgstību un apgalvoja, ka tieši ilgstība veido apziņu. Cilvēka dzīve nav atsevišķas, nesaistītas epizodes, atgadījumi vai notikumi, - tie visi ir saistīti vienā nepārtrauktā procesā un šis kvalitatīvais laiks (ilgstība) atšķiras no mehāniskā laika jeb pulksteņa laika, jo mehānisma laiks ir intelekta izgudrojums un tas sadala, saskalda ilgstību atsevišķos fragmentos un izjauc dzīves izpratni un uztveri tās veselumā un nepārtrauktībā. Matērija, laiks, kustība ir dažādie veidi, kādos „ilgstība“ izspaužas mūsu uztverē. Ilgstību var izzināt tikai intuitīvi, ko Bergsons saprot kā uz jēdzieniem nebalstītu „saskatīšanu“, „apjēgšanu“, kad „izziņas akts sakrīt ar aktu, kas rada īstenību“. Bergsona izpratnē intelekts ir nepieciešams, lai cilvēks spētu tikt galā ar materiālajām jeb telpiskajām lietām, savukārt intuīcija ļauj nonākt līdz dzīves patiesībai. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Šuvajevs I. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2002. ISBN 9984-224-39-2 | * Šuvajevs I. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2002. ISBN 9984-224-39-2 | ||
* Paļēviča M. Anrī Bergsona ētika un aistētika. // Kultūras avīze, 1993., 8/9 (11/12) 28. | * Paļēviča M. Anrī Bergsona ētika un aistētika. // Kultūras avīze, 1993., 8/9 (11/12) 28. | ||
| + | * Rubene M. Anrī Bergsona smieklu estētika. // Kentaurs XXI, 2007. decembris, Nr. 44, 44.–53. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Balodis A. Retrospective Consciousness of Every-day Life: Bergson’s TheoryOf Memory. / Dilemmas of Values and Contemporary Life-World. - FSI, Riga, 2007, P. 135–148 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Freiberga E. Mental Experience and Creativity: H.Bergson, E.Husserl, P.P. Jurevic. – Analecta Husserliana. / The Yearbook of Phenomeno-Logy Research. Vol. XCIII. – Springer Verlag, Dordrecht, 2007, S. 335–351 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. marts, plkst. 12.34
Anrī Bergsons (Henri Bergson, 1859.-1941.) – filosofs, intuitīvisma virziena pārstāvis. Kopš 1900. gada College de France profesors, kopš 1914. gada Francijas akadēmijas loceklis. 1889. gadā tika publicēts pirmais Anrī Bergsona darbs "Vēstījums par apziņas tiešajiem datiem", bet 1897. gada iznāca "Atmiņa un matērija". 1927. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Viņa mācības centrā ir secinājums, ka dzīve sastāv no pastāvīgi mainīgiem psiholoģiskajiem stāvokļiem, kas pēc noteikta laika pāriet viens otrā. Šo noteikto laika sprīdi Bergsons dēvēja par ilgstību un apgalvoja, ka tieši ilgstība veido apziņu. Cilvēka dzīve nav atsevišķas, nesaistītas epizodes, atgadījumi vai notikumi, - tie visi ir saistīti vienā nepārtrauktā procesā un šis kvalitatīvais laiks (ilgstība) atšķiras no mehāniskā laika jeb pulksteņa laika, jo mehānisma laiks ir intelekta izgudrojums un tas sadala, saskalda ilgstību atsevišķos fragmentos un izjauc dzīves izpratni un uztveri tās veselumā un nepārtrauktībā. Matērija, laiks, kustība ir dažādie veidi, kādos „ilgstība“ izspaužas mūsu uztverē. Ilgstību var izzināt tikai intuitīvi, ko Bergsons saprot kā uz jēdzieniem nebalstītu „saskatīšanu“, „apjēgšanu“, kad „izziņas akts sakrīt ar aktu, kas rada īstenību“. Bergsona izpratnē intelekts ir nepieciešams, lai cilvēks spētu tikt galā ar materiālajām jeb telpiskajām lietām, savukārt intuīcija ļauj nonākt līdz dzīves patiesībai.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48. lpp.
- Laiki un domas: Nobela prēmijas laureāti literatūrā par pasauli un sevi 1901-2002. / sast. Andris Rijnieks - Rasa, Rīga, 2003. ISBN 9984-7175-8-5
- Šuvajevs I. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2002. ISBN 9984-224-39-2
- Paļēviča M. Anrī Bergsona ētika un aistētika. // Kultūras avīze, 1993., 8/9 (11/12) 28.
- Rubene M. Anrī Bergsona smieklu estētika. // Kentaurs XXI, 2007. decembris, Nr. 44, 44.–53. lpp.
- Balodis A. Retrospective Consciousness of Every-day Life: Bergson’s TheoryOf Memory. / Dilemmas of Values and Contemporary Life-World. - FSI, Riga, 2007, P. 135–148
- Freiberga E. Mental Experience and Creativity: H.Bergson, E.Husserl, P.P. Jurevic. – Analecta Husserliana. / The Yearbook of Phenomeno-Logy Research. Vol. XCIII. – Springer Verlag, Dordrecht, 2007, S. 335–351
