Atšķirības starp "Boētijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Anīcijs Manlijs Severīns''' jeb '''Boētijs''' (''Anicius Manlius Severinus'', ~475.-524.) – politiķis, filosofs [[Neoplatonisms|neoplatoniķis]]. Dzimis ap 475. gadu [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā. Izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru, 508. vai 510. gadā bijis [[konsuls]], [[Ostgotu valsts|ostgotu]] [[Monarhs|valdnieka]] Teodoriha padomnieks. Par savu mērķi izvirzīja antīkās filosofijas mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu [[Kanclers|kancleru]] [[Kasiodors Magns Aurelijs Senators|Kasiodoru]] (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. Uzdrošinājās aizstāvēt valsts nodevībā apsūdzēto senatoru Albīnu, kā rezultātā pats tika apsūdzēts valsts nodevībā un 524. gadā kopā ar savu sievastēvu Simmahu abi Pavijā sodīti ar nāvi. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - [[stoicisms]]. Tulkoja un interpretēja [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī [[Porfirijs|Porfirija]] "Ievadu Aristoteļa kategorijās", [[Eiklids|Eiklidu]], [[Nīkomahs|Nīkomaha]] "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus [[Antīkā filosofija|antīko filosofu]] darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par [[sholastika]]s radītāju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā, sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā paties šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.
+
'''Anīcijs Manlijs Severīns''' jeb '''Boētijs''' (''Anicius Manlius Severinus'', ~475.-524.) – politiķis, filosofs [[Neoplatonisms|neoplatoniķis]]. Dzimis ap 475. gadu [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā. Izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru, 508. vai 510. gadā bijis [[konsuls]], [[Ostgotu valsts|ostgotu]] [[Monarhs|valdnieka]] Teodoriha padomnieks. Par savu mērķi izvirzīja [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu [[Kanclers|kancleru]] [[Kasiodors Magns Aurelijs Senators|Kasiodoru]] (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. Uzdrošinājās aizstāvēt valsts nodevībā apsūdzēto senatoru Albīnu, kā rezultātā pats tika apsūdzēts valsts nodevībā un 524. gadā kopā ar savu sievastēvu Simmahu abi Pavijā sodīti ar nāvi. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - [[stoicisms]]. Tulkoja un interpretēja [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī [[Porfirijs|Porfirija]] "Ievadu Aristoteļa kategorijās", [[Eiklids|Eiklidu]], [[Nīkomahs|Nīkomaha]] "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par [[sholastika]]s radītāju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā, sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā paties šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.
  
 
'''Darbi:'''
 
'''Darbi:'''

Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. marts, plkst. 16.36

Anīcijs Manlijs Severīns jeb Boētijs (Anicius Manlius Severinus, ~475.-524.) – politiķis, filosofs neoplatoniķis. Dzimis ap 475. gadu Rietumromas impērijā, Romā, visai ietekmīgajā Anīciju dzimtā. Izglītojies Atēnās. Veidojis veiksmīgu politisko karjeru, 508. vai 510. gadā bijis konsuls, ostgotu valdnieka Teodoriha padomnieks. Par savu mērķi izvirzīja antīkās filosofijas mantojuma saglābšanu, ko veica gan pats - tulkojot un komentējot, - gan kopā ar savu draugu kancleru Kasiodoru (~487.~575.) cenšoties atjaunot skolas, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. Uzdrošinājās aizstāvēt valsts nodevībā apsūdzēto senatoru Albīnu, kā rezultātā pats tika apsūdzēts valsts nodevībā un 524. gadā kopā ar savu sievastēvu Simmahu abi Pavijā sodīti ar nāvi. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - stoicisms. Tulkoja un interpretēja Aristoteļa darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī Porfirija "Ievadu Aristoteļa kategorijās", Eiklidu, Nīkomaha "Aritmētikas pamatus". Viņa darbi dominēja agro viduslaiku intelektuālajā vidē, to ļoti ietekmējot, pirms citus antīko filosofu darbus nesāka tulkot un skaidrot arābu un ebreju domātāji. Viņa darbi par loģiku tika izmantoti gandrīz kā vienīgā mācību literatūra visus agros viduslaikus, kas visai bieži ļauj Boētiju dēvēt par sholastikas radītāju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā, sarakstījis traktātu "Filosofa mierinājums" (De consolatione philosophiae), kas ar savu saturu un pasniegšanas veidu kā paties šedevrs atstāja milzu iespaidu uz visu turpmāko filosofiju Rietumeiropā.

Darbi:

  • De syllogisme categorico
  • De syllogismo hypothetico
  • De definitione
  • De differentiis topicis
  • De musica
  • De consolatione philosophiae

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.
  • Narkevičs E. Par vēstulēm. // Rīgas Laiks. Nr.5 2003, maijs 6.-7.lpp. ISSN 1407-1622
  • Bergstedt. De vita et scriptis Boethii. - Upsala, 1842
  • Freitag. Consolatio philosophiae. - Riga, 1794
  • Боэтий. Утешение философией. / Памятники средневековой латинской литературы IV-IХ веков. - Москва, 1970, с.134-146.
  • Боэтий. Из "Утешение философией". / Поздняя латинская поэзия. - Москва,1982, с. 603-606.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Boētijs&oldid=13581"