Atšķirības starp "Čaadajevs Pjotrs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pjotrs Čaadajevs''' (''Чаадаев Пётр Яковлевич'', 1794.-1856.) - domātājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, [[muižnieks]]. Dzimis 1794. gada 27. maijā (7. jūnijā) Maskavā, muižnieku ģimenē. 1807.-1811. gados studējis Maskavas universitātē. Piedalījies 1812.-1814. gadu karā ar Franciju. 1819. gadā iestājās ''Labklājības savienībā''. 1821. gadā iestājās ''Ziemeļu biedrībā''. 1832. gadā pēc [[demobilizācija]]s ceļoja pa Eiropu, izglītojoties, tiekoties ar ievērojamiem tā laika intelektuāļiem (Lamanē, Šellingu u.c.). | + | '''Pjotrs Čaadajevs''' (''Чаадаев Пётр Яковлевич'', 1794.-1856.) - domātājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, [[muižnieks]]. Dzimis 1794. gada 27. maijā (7. jūnijā) Maskavā, muižnieku ģimenē. 1807.-1811. gados studējis Maskavas universitātē. Piedalījies 1812.-1814. gadu karā ar Franciju. Par varonību [[Borodinas kauja|kaujā pie Borodinas]] apbalvots ar ''Sv. Annas ordeni'' (''Орден Святой Анны''), bet par kauju pie Kulmas - ar [[Prūsijas karaliste]]s ''Kulmas krustu'' (''Kulmer Kreuz''). 1819. gadā iestājās ''Labklājības savienībā''. 1821. gadā iestājās ''Ziemeļu biedrībā''. 1832. gadā pēc [[demobilizācija]]s ceļoja pa Eiropu, izglītojoties, tiekoties ar ievērojamiem tā laika intelektuāļiem (Lamanē, Šellingu u.c.). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. marts, plkst. 11.25
Pjotrs Čaadajevs (Чаадаев Пётр Яковлевич, 1794.-1856.) - domātājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, muižnieks. Dzimis 1794. gada 27. maijā (7. jūnijā) Maskavā, muižnieku ģimenē. 1807.-1811. gados studējis Maskavas universitātē. Piedalījies 1812.-1814. gadu karā ar Franciju. Par varonību kaujā pie Borodinas apbalvots ar Sv. Annas ordeni (Орден Святой Анны), bet par kauju pie Kulmas - ar Prūsijas karalistes Kulmas krustu (Kulmer Kreuz). 1819. gadā iestājās Labklājības savienībā. 1821. gadā iestājās Ziemeļu biedrībā. 1832. gadā pēc demobilizācijas ceļoja pa Eiropu, izglītojoties, tiekoties ar ievērojamiem tā laika intelektuāļiem (Lamanē, Šellingu u.c.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 62. lpp.
