Atšķirības starp "Čičerins Boriss" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Chicherin.jpg|right|thumb|200px|Boriss Čičerins]] | [[Attēls:Chicherin.jpg|right|thumb|200px|Boriss Čičerins]] | ||
| − | '''Boriss Čičerins''' (''Чичерин Борис Николаевич'', 1828.-1904.) – tiesību teorētiķis, jurists, vēsturnieks autodidakts, filosofs, [[muižnieks]]. Dzimis 1828. gada 26. maijā (7. Jūnijā) Karaulas ciema muižā, Tambovas [[guberņa]]s Kirsanovas [[Apriņķis|apriņķī]] (''село Караул, Кирсановский уезд Тамбовская губернии''). Pamatizglītību guvis mājās (viņa skolotāju vidū bija arī vēlākais akadēmiķis un zinātnes spīdeklis K.Bestuževs-Rjumins - ''Бестужев-Рюмин, Константин Николаевич''). 1845.-1849. gados studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. 1857. gadā (1853. gadā to noraidīja [[cenzūra]]) aizstāvēja disertāciju „Provinču pārvaldes iestādes Krievijā XVII gs. (''Областные учреждения России в XVII веке''). 1858.-1861. gados apceļoja Eiropu. 1863. gadā uzaicināts par troņmantnieka mājskolotāju. 1861.-1867. gados ārštata profesors (''экстраординарный профессор'') Maskavas universitātē (pameta profesūru, nespējot saprasties ar Izglītības ministrijas ierēdņiem). Pamatā uzturējās savā Karaulas muižā, strādājot tur un izbraucot tikai darīšanās. 1882. gadā ievēlēts par Maskavas pilsētas galvu. 1883. gadā par izteikumiem, kurus saprata kā aicinājumu ieviest konstitūciju, no amata atbrīvots. | + | '''Boriss Čičerins''' (''Чичерин Борис Николаевич'', 1828.-1904.) – tiesību teorētiķis, jurists, vēsturnieks autodidakts, filosofs, [[muižnieks]]. Dzimis 1828. gada 26. maijā (7. Jūnijā) Karaulas ciema muižā, Tambovas [[guberņa]]s Kirsanovas [[Apriņķis|apriņķī]] (''село Караул, Кирсановский уезд Тамбовская губернии''). Pamatizglītību guvis mājās (viņa skolotāju vidū bija arī vēlākais akadēmiķis un zinātnes spīdeklis K.Bestuževs-Rjumins - ''Бестужев-Рюмин, Константин Николаевич''). 1845.-1849. gados studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. 1857. gadā (1853. gadā to noraidīja [[cenzūra]]) aizstāvēja disertāciju „Provinču pārvaldes iestādes Krievijā XVII gs. (''Областные учреждения России в XVII веке''). 1858.-1861. gados apceļoja Eiropu. 1863. gadā uzaicināts par troņmantnieka mājskolotāju. 1861.-1867. gados ārštata tiesību profesors (''экстраординарный профессор'') Maskavas universitātē (pameta profesūru, nespējot saprasties ar Izglītības ministrijas ierēdņiem). Pamatā uzturējās savā Karaulas muižā, strādājot tur un izbraucot tikai darīšanās. 1882. gadā ievēlēts par Maskavas pilsētas galvu. 1883. gadā par izteikumiem, kurus saprata kā aicinājumu ieviest konstitūciju, no amata atbrīvots. Turpmākos gadus veltīja zinātnei, dzīvojot Karaulas muižā, līdzdarbojoties Tambovas apriņķa [[Zemste|zemstē]]. 1893. gada Pēterburgas zinātņu akadēmijas (''Петербургская Академия наук'') goda biedrs. Miris 1904. gada 3. februārī Karaulas muižā. Liberālisma ideju aizsācējs [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], kaut savos uzskatos visai konservatīvs. No Hēgeļa filosofijas aizguva galvenokārt empīrisma kritiku un mācību par absolūto ideju. Patiesa izziņa, pēc viņa domām, iespējama tikai ja objektu pētīšanā lieto abstraktus principus. Sociālo attiecību objekts ir cilvēks kā „metafiziska būtne“, un galvenā loma sabiedrībā ir tiesībām, t.i. indivīda brīvajai gribai, ko nosaka likums. Tiesiskais un morālais elements savienojas valstī, kas ir tāds „ideālais spēks“, kas apvieno cilvēkus vienā veselumā. [[Konstitucionālā monarhija|Konstitucionālās monarhijas]] koncepcijas atbalstītājs, iestājās pret revolucionāro kustību un [[Sociālisms|sociālismu]]. [[Vēsture]]s zinātnē iedibināja t.s. juridisko skolu Krievijas [[Historiogrāfija|historiogrāfijā]], kas aplūko vēstures procesu pamatā kā tiesisko attiecību maiņu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Hamburg G.M. Boris Chicherin and Early Russian Liberalism, 1828–1866. - Stanford University Press: Stanford, 1992. ISBN 0-8047-2053-3 | ||
| + | * Liberty, Equality, and the Market. Essays by B.N. Chicherin / Ed. & translated by G. M. Hamburg - Yale University Press, 1988; ISBN 9780300072327 | ||
---- | ---- | ||
* Гульбинский, И. Б. Н. Чичерин. - Москва, 1914 | * Гульбинский, И. Б. Н. Чичерин. - Москва, 1914 | ||
| 23. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Boris-Chicherin Boris Chicherin - Encyclopedia NationMaster] | ||
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/110615/Boris-Nikolayevich-Chicherin Boris Nikolayevich Chicherin (Russian historian) - Britannica online encyclopedia] | ||
| + | * [http://tripatlas.com/Boris_Chicherin Boris Nikolayevich Chicherin - Trip Atlas] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.rulex.ru/01240261.htm Чичерин Борис Николаевич, биография - rulex.ru] | * [http://www.rulex.ru/01240261.htm Чичерин Борис Николаевич, биография - rulex.ru] | ||
| − | --- | + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/CHICHERIN_BORIS_NIKOLAEVICH.html Чичерин Борис Николаеви - Энциклопедия Кругосвет] |
| − | * [http://www. | + | * [http://www.hrono.ru/biograf/chicher_b.html Чичерин Борис Николаевич - Энциклопедия Хроноc] |
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/254679 Чичерин Борис Николаевич - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://www.tambovlib.ru/index.php?view=persons.data.chicherin Чичерин Борис Николаевич - Тамбовский библиотечный портал] | ||
[[Kategorija:Č]] | [[Kategorija:Č]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 31. marts, plkst. 08.05
Boriss Čičerins (Чичерин Борис Николаевич, 1828.-1904.) – tiesību teorētiķis, jurists, vēsturnieks autodidakts, filosofs, muižnieks. Dzimis 1828. gada 26. maijā (7. Jūnijā) Karaulas ciema muižā, Tambovas guberņas Kirsanovas apriņķī (село Караул, Кирсановский уезд Тамбовская губернии). Pamatizglītību guvis mājās (viņa skolotāju vidū bija arī vēlākais akadēmiķis un zinātnes spīdeklis K.Bestuževs-Rjumins - Бестужев-Рюмин, Константин Николаевич). 1845.-1849. gados studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. 1857. gadā (1853. gadā to noraidīja cenzūra) aizstāvēja disertāciju „Provinču pārvaldes iestādes Krievijā XVII gs. (Областные учреждения России в XVII веке). 1858.-1861. gados apceļoja Eiropu. 1863. gadā uzaicināts par troņmantnieka mājskolotāju. 1861.-1867. gados ārštata tiesību profesors (экстраординарный профессор) Maskavas universitātē (pameta profesūru, nespējot saprasties ar Izglītības ministrijas ierēdņiem). Pamatā uzturējās savā Karaulas muižā, strādājot tur un izbraucot tikai darīšanās. 1882. gadā ievēlēts par Maskavas pilsētas galvu. 1883. gadā par izteikumiem, kurus saprata kā aicinājumu ieviest konstitūciju, no amata atbrīvots. Turpmākos gadus veltīja zinātnei, dzīvojot Karaulas muižā, līdzdarbojoties Tambovas apriņķa zemstē. 1893. gada Pēterburgas zinātņu akadēmijas (Петербургская Академия наук) goda biedrs. Miris 1904. gada 3. februārī Karaulas muižā. Liberālisma ideju aizsācējs Krievijas impērijā, kaut savos uzskatos visai konservatīvs. No Hēgeļa filosofijas aizguva galvenokārt empīrisma kritiku un mācību par absolūto ideju. Patiesa izziņa, pēc viņa domām, iespējama tikai ja objektu pētīšanā lieto abstraktus principus. Sociālo attiecību objekts ir cilvēks kā „metafiziska būtne“, un galvenā loma sabiedrībā ir tiesībām, t.i. indivīda brīvajai gribai, ko nosaka likums. Tiesiskais un morālais elements savienojas valstī, kas ir tāds „ideālais spēks“, kas apvieno cilvēkus vienā veselumā. Konstitucionālās monarhijas koncepcijas atbalstītājs, iestājās pret revolucionāro kustību un sociālismu. Vēstures zinātnē iedibināja t.s. juridisko skolu Krievijas historiogrāfijā, kas aplūko vēstures procesu pamatā kā tiesisko attiecību maiņu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp.
- Hamburg G.M. Boris Chicherin and Early Russian Liberalism, 1828–1866. - Stanford University Press: Stanford, 1992. ISBN 0-8047-2053-3
- Liberty, Equality, and the Market. Essays by B.N. Chicherin / Ed. & translated by G. M. Hamburg - Yale University Press, 1988; ISBN 9780300072327
- Гульбинский, И. Б. Н. Чичерин. - Москва, 1914
- Зорькин В.Д. Из истории буржуазно-либеральной политической мысли России второй половины XIX - начала XX вв. (Б. Н. Чичерин). - Москва, 1975
- 3орькин В.Д. Чичерин. - Москва, 1984
- Чичерин Б.Н. История политических учений. Ч. 1-5. - Москва, 1869-1902
- Чичерин Б.Н. Мистицизм в науке. - Москва, 1880
- Чичерин Б.Н. Собственность и государство. Ч. 1, 2. - Москва, 1882-1883
- Чичерин Б.Н. Собственность и государство. - Изд-во Русской Христианской Гуманитарной Академии: СПб., 2005. - 824 с. - ISBN 5-88812-202-5
- Чичерин Б.Н. Положительная философия и единство науки. М., 1892; Основания логики и метафизики. - Москва, 1894.
- Чичерин Б.Н. Курс государственной науки. Ч. 1-3. - Москва, 1894-1898
- Чичерин Б.Н. Философия права. - Москва, 1900
- Чичерин Б.Н. Вопросы философии. - Москва, 1904
- Чичерин Б.Н. Система химических элементов. - Москва, 1911
- Чичерин Б.Н. Воспоминания. Т. 1-4. - Москва, 1929-1934
- Чичерин Б.Н. О началах этики. Оправдание добра, нравственная философия Вл. Соловьева. - Право и нравственность, очерки из прикладной этики // Философские науки. - 1989, № 9.
Resursi internetā par šo tēmu
- Boris Chicherin - Encyclopedia NationMaster
- Boris Nikolayevich Chicherin (Russian historian) - Britannica online encyclopedia
- Boris Nikolayevich Chicherin - Trip Atlas
