Atšķirības starp "201. Latvijas strēlnieku divīzija" versijām
m |
m |
||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 25.10.1942. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 25.10.1942. | ||
|} | |} | ||
| − | '''201. Latvijas strēlnieku divīzija''' (kr. ''201-я стрелковая Латвийская дивизия'') - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karaspēka daļa [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā, kurā pamatā dienēja latvieši. Izveidota 03.08.1941. Gorkijā (divizijas numerācija ņemta no 1941. gada maijā izformētās 201. Strēlnieku divizijas). Aptuveni 90% personālsastāva veidoja [[Latvijas Republika]]s (uz to brīdi [[LPSR]]) pilsoņi (51% latvieši, 26% krievi, 17% ebreji, 3% poļi, 6% citi). Tika dēvēta gan par „latviešu“, gan „Latvijas“, līdz 1941. gada oktobrī oficiāli nodēvēta par "201. Latvijas strēlnieku divīziju", Krievijas historiogrāfijā dažkārt dēvētu par "pirmā formējuma" (''201-я стрелковая дивизия 1-го формирования''), lai nošķirtu no divizijas ar tādu pašu numuru, ko izveidoja pēc šīs karaspēka daļas pārformēšanas. Gorohovecas nometnē bāzējās [[1. atsevišķais latviešu rezerves pulks]], kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās. Divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, 25.10.1942. to pārformēja, piešķirot "[[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s" (''43-я гвардейская латышская стрелковая дивизия'') nosaukumu. | + | '''201. Latvijas strēlnieku divīzija''' (kr. ''201-я стрелковая Латвийская дивизия'') - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karaspēka daļa [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā, kurā pamatā dienēja latvieši. Izveidota 03.08.1941. Gorkijā (divizijas numerācija ņemta no 1941. gada maijā izformētās 201. Strēlnieku divizijas). Aptuveni 90% personālsastāva veidoja [[Latvijas Republika]]s (uz to brīdi [[LPSR]]) pilsoņi (51% latvieši, 26% krievi, 17% ebreji, 3% poļi, 6% citi). Tika dēvēta gan par „latviešu“, gan „Latvijas“, līdz 1941. gada oktobrī oficiāli nodēvēta par "201. Latvijas strēlnieku divīziju", Krievijas historiogrāfijā dažkārt dēvētu par "pirmā formējuma" (''201-я стрелковая дивизия 1-го формирования''), lai nošķirtu no divizijas ar tādu pašu numuru, ko izveidoja pēc šīs karaspēka daļas pārformēšanas (t.s. Gatčinas divīzija - ''Гатчинская''). Gorohovecas nometnē bāzējās [[1. atsevišķais latviešu rezerves pulks]], kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās. Divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, 25.10.1942. to pārformēja, piešķirot "[[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s" (''43-я гвардейская латышская стрелковая дивизия'') nosaukumu. |
'''Iekļauta:''' | '''Iekļauta:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. marts, plkst. 12.35
| 200px | |
| nodibināta | 03.08.1941. |
| komandieri |
|
| vienības |
|
| izformēta | 25.10.1942. |
201. Latvijas strēlnieku divīzija (kr. 201-я стрелковая Латвийская дивизия) - Sarkanās armijas karaspēka daļa 2. Pasaules kara laikā, kurā pamatā dienēja latvieši. Izveidota 03.08.1941. Gorkijā (divizijas numerācija ņemta no 1941. gada maijā izformētās 201. Strēlnieku divizijas). Aptuveni 90% personālsastāva veidoja Latvijas Republikas (uz to brīdi LPSR) pilsoņi (51% latvieši, 26% krievi, 17% ebreji, 3% poļi, 6% citi). Tika dēvēta gan par „latviešu“, gan „Latvijas“, līdz 1941. gada oktobrī oficiāli nodēvēta par "201. Latvijas strēlnieku divīziju", Krievijas historiogrāfijā dažkārt dēvētu par "pirmā formējuma" (201-я стрелковая дивизия 1-го формирования), lai nošķirtu no divizijas ar tādu pašu numuru, ko izveidoja pēc šīs karaspēka daļas pārformēšanas (t.s. Gatčinas divīzija - Гатчинская). Gorohovecas nometnē bāzējās 1. atsevišķais latviešu rezerves pulks, kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās. Divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, 25.10.1942. to pārformēja, piešķirot "43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas" (43-я гвардейская латышская стрелковая дивизия) nosaukumu.
Iekļauta:
- 01.10.1941. Maskavas kara apgabals (Московский военный округ)
- no 03.12.1941. Rietumu frontes 33. armija (Западный фронт, 33-я армия)
- no 02.02.1942. Ziemeļrietumu frontes 1. triecienarmija (Северо-Западный фронт, 1-я ударная армия)
- 01.07.1942. Ziemeļrietumu fronte, štāba pakļautība (Северо-Западный фронт, фронтовое подчинение)
- 01.10.1942. 3. rezerves armija, Augstākā virspavēlnieka mītnes pakļautība (Ставка ВГК, 3-я резервная армия)
Galerija
12.12.1941.-13.09.1942. kritušo saraksta fragments
Literatūra
- Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
Resursi internetā par šo tēmu
- Neiburgs U. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.
- Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.
- Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem.
