Atšķirības starp "Mļiņņiks Česlavs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Česlavs Mļinņiks''' (''Млынник Чеслав Геннадьевич'') - [[Rīgas OMON]] darbinieks, algotnis. Dzimis 1960. gada 28. Jūlijā Lugomoviču ciemā (Лугомовичи) Grodņas apgabalā, [[PSRS]]. Baltkrievs. 1991. gadā neklātienē absolvējis Minskas augstāko PSRS Iekšlietu ministrijas skolu (''Минская высшая школа МВД СССР''). Dienējis [[Padomju armija]]s okupācijas kontingentā Afganistānā, apbalvots ar medaļām „Par drosmi“ (''За отвагу'') un „Par kaujas nopelniem“ (''За боевые заслуги''). | + | '''Česlavs Mļinņiks''' (''Млынник Чеслав Геннадьевич'') - [[Rīgas OMON]] darbinieks, algotnis. Dzimis 1960. gada 28. Jūlijā Lugomoviču ciemā (Лугомовичи) Grodņas apgabalā, [[PSRS]]. Baltkrievs. 1991. gadā neklātienē absolvējis Minskas augstāko PSRS Iekšlietu ministrijas skolu (''Минская высшая школа МВД СССР''). Dienējis [[Padomju armija]]s okupācijas kontingentā Afganistānā, apbalvots ar medaļām „Par drosmi“ (''За отвагу'') un „Par kaujas nopelniem“ (''За боевые заслуги''). 1980. gadā demobilizējies un sācis strādāt [[LPSR]] Iekšlietu ministrijā, sākumā kā ierindnieks, vēlāk paaugstināts par virsnieku. No 1988. gada decembra Rīgas OMON operatīvā vada komandieris, majors. |
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://a-pesni.golosa.info/zona/dissident/riz-omon.htm Петрушин A. Тюменские тайны Рижского ОМОНа. // Тюменский курьер, 2 сентября 2006 года, №116-117 (2013-2014)] | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 16. aprīlis, plkst. 11.24
Česlavs Mļinņiks (Млынник Чеслав Геннадьевич) - Rīgas OMON darbinieks, algotnis. Dzimis 1960. gada 28. Jūlijā Lugomoviču ciemā (Лугомовичи) Grodņas apgabalā, PSRS. Baltkrievs. 1991. gadā neklātienē absolvējis Minskas augstāko PSRS Iekšlietu ministrijas skolu (Минская высшая школа МВД СССР). Dienējis Padomju armijas okupācijas kontingentā Afganistānā, apbalvots ar medaļām „Par drosmi“ (За отвагу) un „Par kaujas nopelniem“ (За боевые заслуги). 1980. gadā demobilizējies un sācis strādāt LPSR Iekšlietu ministrijā, sākumā kā ierindnieks, vēlāk paaugstināts par virsnieku. No 1988. gada decembra Rīgas OMON operatīvā vada komandieris, majors.
