Atšķirības starp "Eigēnika" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Eigenika''' (no gr. - " | + | '''Eigenika''' (no gr. ''eu'' - "labs" + ''genos'' - "dzimta") - teorija par cilvēku sugas uzlabošanu, par pamatu ņemot tos pašus principus, kā tiek veidota mājdzīvnieku sugu mākslīgā selekcija. Terminu ''eigenika'' ieviesis dabas pētnieks Frānsiss Galtons (''F.Galton'') 1869. gadā. XX gs. sākumā teoriju tālāk attīstīja gadsimta sākumā, kad Korrenss (''Correns''), de Frīss (''de Vries'') un Čermaks (''Tschermak'') u.c. ''Eigēnikas'' zinātniskie pamati daļēji balstījās uz biologu, filozofu un sociologu atzinumiem, daļēji uz pieņēmumiem. Tāpēc eigēnikas pretinieki to dēvēja par "pseidozinātni". Attiecinot uz sabiedrību, ''eigenikas'' piekritēji uzskata, ka cilvēku sociālā nevienlīdzība izriet no to psihes, prāta spēju un fizioloģiskās nevienlīdzības, bet cilvēces progress apstājies līdz ar dabiskās izlases procesa apstāšanos. Uzlabot cilvēku sugu var mākslīgās atlases ceļā: ierobežojot laulību brīvību, vai pat aizliegumu psihiski un fiziski nepilnvērīgiem (invalīdiem), to piespiedu sterilizāciju u.tml. K.Darlingtons savā darbā "Dzīves fakti" (1953.) postulēja, ka sabiedrības dalījumu sociālajā hierarhijā nosaka nevis katra sociālā slāņa pārstāvju ekonomiskās un politiskās iespējas realizēt savu gribu, bet gan šo slāņu piederīgo ģenētiskās atšķirības, t.i. jo "ģenētiski nepilnvērtīgāks" ir indivīds, jo zemākā sociālajā slāni atrodas. Attiecīgi, piederība sociālajam slānim liecina par "pilnvērtības" pakāpi. Eigēnika visbiežāk nozīmēja domāšanu [[Rase|rasu]] un [[Nācija|nāciju]], no kurām dažas bija "augstvērtīgās" un citas "mazvērtīgas", kategorijās. Mācības piekritēju mērķis bija uzlabot ne tikai atsevišķas nācijas, bet arī visas cilvēces bioloģiskās iedzimtības sastāvu. Raksturīgās slimības bija jāiznīdē. Cilvēkam bija jākļūst rezistentam pret šīm slimībām, veselīgākam un inteliģentākam. Latvijā laikā no 1938. līdz 1940. gadam vien Tautas labklājības ministrijai pakļautā ''Eigēnikas komiteja'' piespiedu kārtā veica 648 abortus un 59 sterilizācijas. Upuri bija gandrīz tikai jaunas sievietes, kuru etniskā izcelsme procentuāli atbilda Latvijas valsts iedzīvotāju etniskajam sastāvam. 1940. gadā [[LPSR|padomju vara]] aizliedza projektu. [[Trešais Reihs|Nacistiskās Vācijas]] okupācijas laikā latviešu veselības varas iestādes to atkal atsāka. No 1938. līdz 1945. gadam pavisam tika veikti vairāki tūkstoši abortu un simt līdz divsimt sterilizāciju. Latvijas eigēniķu mērķis bija "uzlabot" latviešu tautas "dzīves spēku" un ar visu "mazvērtīgo" izslēgšanu panākt bioloģiski "augstvērtīgas" latviešu tautas izveidošanu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98. lpp. | ||
| + | * Reinhards G. Eugenika. - Valters un Rapa: Rīga, 1940. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://home.parks.lv/leonards/Eigenika/ Upners T. Eigēnikas nozīme tautas un valsts dzīvē. - Rīga, 1943.] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. maijs, plkst. 14.35
Eigenika (no gr. eu - "labs" + genos - "dzimta") - teorija par cilvēku sugas uzlabošanu, par pamatu ņemot tos pašus principus, kā tiek veidota mājdzīvnieku sugu mākslīgā selekcija. Terminu eigenika ieviesis dabas pētnieks Frānsiss Galtons (F.Galton) 1869. gadā. XX gs. sākumā teoriju tālāk attīstīja gadsimta sākumā, kad Korrenss (Correns), de Frīss (de Vries) un Čermaks (Tschermak) u.c. Eigēnikas zinātniskie pamati daļēji balstījās uz biologu, filozofu un sociologu atzinumiem, daļēji uz pieņēmumiem. Tāpēc eigēnikas pretinieki to dēvēja par "pseidozinātni". Attiecinot uz sabiedrību, eigenikas piekritēji uzskata, ka cilvēku sociālā nevienlīdzība izriet no to psihes, prāta spēju un fizioloģiskās nevienlīdzības, bet cilvēces progress apstājies līdz ar dabiskās izlases procesa apstāšanos. Uzlabot cilvēku sugu var mākslīgās atlases ceļā: ierobežojot laulību brīvību, vai pat aizliegumu psihiski un fiziski nepilnvērīgiem (invalīdiem), to piespiedu sterilizāciju u.tml. K.Darlingtons savā darbā "Dzīves fakti" (1953.) postulēja, ka sabiedrības dalījumu sociālajā hierarhijā nosaka nevis katra sociālā slāņa pārstāvju ekonomiskās un politiskās iespējas realizēt savu gribu, bet gan šo slāņu piederīgo ģenētiskās atšķirības, t.i. jo "ģenētiski nepilnvērtīgāks" ir indivīds, jo zemākā sociālajā slāni atrodas. Attiecīgi, piederība sociālajam slānim liecina par "pilnvērtības" pakāpi. Eigēnika visbiežāk nozīmēja domāšanu rasu un nāciju, no kurām dažas bija "augstvērtīgās" un citas "mazvērtīgas", kategorijās. Mācības piekritēju mērķis bija uzlabot ne tikai atsevišķas nācijas, bet arī visas cilvēces bioloģiskās iedzimtības sastāvu. Raksturīgās slimības bija jāiznīdē. Cilvēkam bija jākļūst rezistentam pret šīm slimībām, veselīgākam un inteliģentākam. Latvijā laikā no 1938. līdz 1940. gadam vien Tautas labklājības ministrijai pakļautā Eigēnikas komiteja piespiedu kārtā veica 648 abortus un 59 sterilizācijas. Upuri bija gandrīz tikai jaunas sievietes, kuru etniskā izcelsme procentuāli atbilda Latvijas valsts iedzīvotāju etniskajam sastāvam. 1940. gadā padomju vara aizliedza projektu. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā latviešu veselības varas iestādes to atkal atsāka. No 1938. līdz 1945. gadam pavisam tika veikti vairāki tūkstoši abortu un simt līdz divsimt sterilizāciju. Latvijas eigēniķu mērķis bija "uzlabot" latviešu tautas "dzīves spēku" un ar visu "mazvērtīgo" izslēgšanu panākt bioloģiski "augstvērtīgas" latviešu tautas izveidošanu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98. lpp.
- Reinhards G. Eugenika. - Valters un Rapa: Rīga, 1940.
