Atšķirības starp "Ekonomisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ekonomisms''' - virziens Krievijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]] XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku [[šķira]]s un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. | + | '''Ekonomisms''' - virziens Krievijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]] XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku [[šķira]]s un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. T.s. ''ekonomistu'' ideoloģiskie līderi bija K.Tahtarojevs (''К.М. Тахтароев''), S.Prokopovičs (''С.Н. Прокопович''), J.Kuskova (''Е.А. Кускова''), V.Kričevskis (''В.Н. Кричевский''), A.Pikers (''А.С. Пиккер / А. Мартынов''), V.Mahnovecs (''В. П. Махновец / Акимов'') u.c., savukārt ideoloģiskei rupori avīze "Strādnieku doma" (''Рабочая мысль'') un žurnāls "Strādnieku lieta" (''Рабочее дело''). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article125590.html Значение слова "«Экономизм»" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc3p/333906 Экономизм - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. maijs, plkst. 08.07
Ekonomisms - virziens Krievijas sociāldemokrātijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku šķiras un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. T.s. ekonomistu ideoloģiskie līderi bija K.Tahtarojevs (К.М. Тахтароев), S.Prokopovičs (С.Н. Прокопович), J.Kuskova (Е.А. Кускова), V.Kričevskis (В.Н. Кричевский), A.Pikers (А.С. Пиккер / А. Мартынов), V.Mahnovecs (В. П. Махновец / Акимов) u.c., savukārt ideoloģiskei rupori avīze "Strādnieku doma" (Рабочая мысль) un žurnāls "Strādnieku lieta" (Рабочее дело).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 100. lpp.
