Atšķirības starp "Ainesidēms no Knosas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Enesidēms''' (sengr. ''Αἰνησίδημος, Ainêsidemos''; I gs.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]] [[skeptiķis]]. Dzimis Knosā (''Κνωσός, Knôsós''), Krētas salā. Dzīvoja un darbojās Aleksandrijā. Viens no Pirona skolniekiem un tiem [[Platona Akadēmija]]s pārstāvjiem, kuri atradās skepticisma pozīcijās. Izveidoja jaunu skeptiķu skolu, izvirzot desmit [[Tropi|tropus]]. Saskaņā ar viņa mācību, nav iespējama nekāda patiesa lietu izzināšana, jo katram mūsu apgalvojumam var nostādīt pretī citu, to noliedzošu. Tāpēc vislabāk ir atteikties no apgalvojumiem kā tādiem, jo tikai tad iespējams gūt iekšēju baudu no domāšanas procesa. Sadzīvē jārīkojas tā kā tas ir vispārpieņemts vai izriet no nepieciešamības. | + | '''Enesidēms''' (sengr. ''Αἰνησίδημος ὁ Κνωσός, Ainêsidemos ho Knôsós''; I gs.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]] [[skeptiķis]]. Dzimis Knosā (''Κνωσός, Knôsós''), Krētas salā. Dzīvoja un darbojās Aleksandrijā. Viens no Pirona skolniekiem un tiem [[Platona Akadēmija]]s pārstāvjiem, kuri atradās skepticisma pozīcijās. Izveidoja jaunu skeptiķu skolu, izvirzot desmit [[Tropi|tropus]]. Saskaņā ar viņa mācību, nav iespējama nekāda patiesa lietu izzināšana, jo katram mūsu apgalvojumam var nostādīt pretī citu, to noliedzošu. Tāpēc vislabāk ir atteikties no apgalvojumiem kā tādiem, jo tikai tad iespējams gūt iekšēju baudu no domāšanas procesa. Sadzīvē jārīkojas tā kā tas ir vispārpieņemts vai izriet no nepieciešamības. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. maijs, plkst. 10.52
Enesidēms (sengr. Αἰνησίδημος ὁ Κνωσός, Ainêsidemos ho Knôsós; I gs.p.m.ē.) - filosofs skeptiķis. Dzimis Knosā (Κνωσός, Knôsós), Krētas salā. Dzīvoja un darbojās Aleksandrijā. Viens no Pirona skolniekiem un tiem Platona Akadēmijas pārstāvjiem, kuri atradās skepticisma pozīcijās. Izveidoja jaunu skeptiķu skolu, izvirzot desmit tropus. Saskaņā ar viņa mācību, nav iespējama nekāda patiesa lietu izzināšana, jo katram mūsu apgalvojumam var nostādīt pretī citu, to noliedzošu. Tāpēc vislabāk ir atteikties no apgalvojumiem kā tādiem, jo tikai tad iespējams gūt iekšēju baudu no domāšanas procesa. Sadzīvē jārīkojas tā kā tas ir vispārpieņemts vai izriet no nepieciešamības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107. lpp.
