Atšķirības starp "Epikūrs no Samas" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Epikūrs no Samas''' (sengr. ''Επίκουρος ὁ Σάμιος, Epíkouros ho Sāmos'', 341.-270. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. | + | '''Epikūrs no Samas''' (sengr. ''Επίκουρος ὁ Σάμιος, Epíkouros ho Sāmos'', ~341.-270. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. Dzimis 342. vai 341. gadā p.m.ē. Samas salā, netālu no [[Mazāzija]]s. Aptuveni 311. gadā pirms mūsu ēras Epikūrs radīja savu filozofijas virzienu un piesaistīja mācekļus Lesbas salas pilsētā Mitilēnē, taču tur palika tikai vienu gadu. 310. gadā pirms mūsu ēras Epikūrs pārcēlās uz Lampsaku, pilsētu Ponteuksīnas (Melnā jūra) krastā. Aptuveni 306. gadā p.m.ē. kopā ar dažiem saviem skolniekiem pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Atēnas|Atēnās]]. Epikūrs, kur ziemeļrietumu daļā iegādājās zemes īpašumu. Šī īpašuma dārzā, ko no apkārtējās pasaules atdalīja augsts žogs, Epikūrs pavadīja atlikušo dzīves daļu. Mira 72 gadu vecumā 271. vai 270. gadā p.m.ē. Par Epikūra filozofiju un epikūrismu zināms ļoti maz - no viņa rakstītā līdz mūsu dienām saglabājusies ne vairāk par vienu divdesmito daļu - proti, no vairāk nekā 300 teksta ruļļiem tikai trīs vēstules, divi atziņu krājumus, pārdesmit fragmenti, kā arī daži desmiti piezīmju vai liecību, ko lielākoties sarakstījuši Epikūram un epikūrismam naidīgi autori. Savā filosofijā uzskatīja, ka dievi neiejaucas pasaules notikumos un, ka matērija, kurai piemīt iekšējs kustības avots, ir mūžīga. Tālāk attīstot [[Leikips|Leikipa]] un [[Dēmokrits no Abdērām|Dēmokrita]] [[Atomisms|atomismu]], lai izskaidrotu tukšā telpā ar vienādu ātrumu kustošos atomu sadursmes iespējamību, ieviesa jēdzienu "atoma spontāna (iekšēji nosacīta) novirzīšanās no taisnes". Izziņas teorijā bij sensuālists: sajūtas pašas par sevie arvien ir patiesas, jo to pamatā ir objektībā realitāte, bet kļūdas rodas, tās tulkojot. Sajūtu izcelsmi skaidroja ar hipotēzi, ka no ķermeņa virsmas atdalās ļoti sīkas daļiņas - "veidoli", - kas nokļūst maņu orgānos un atspoguļo lietu tēlus. Izziņas mērķis ir atbrīvot cilvēku no gara tumsības un māņticības, no bailēm no dieviem un nāves, jo citādi nav iespējams sasniegt laimi. Ētikā atzina saprātīgu baudu, kas balstās uz izvairīšanos no ciešanām un mierīga un pastāvīgi priecīga garastāvokļa sasniegšanu. Vissaprātīgākais cilvēka stāvoklis esot miera stāvoklis, ''ataraksija''. |
Skat. arī [[epikūrisms]] | Skat. arī [[epikūrisms]] | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp. | ||
| + | * Epikūrs. Vēstules. Atziņas. Fragmenti. - Liepnieks & Rītups: Rīga, 2008 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.satori.lv/raksts/1862/_Epikurs/Vestule_Herodotam Epikūrs: Vēstule Hērodotam] | ||
| + | ---- | ||
* [http://naturalhistory.narod.ru/Person/Lib/Atomist/Index.htm От Левкиппа до Эпикура. / Маковельский А.О. Древнегреческие атомисты. - Баку, 1946] | * [http://naturalhistory.narod.ru/Person/Lib/Atomist/Index.htm От Левкиппа до Эпикура. / Маковельский А.О. Древнегреческие атомисты. - Баку, 1946] | ||
[[Kategorija:E]] | [[Kategorija:E]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 09.53
Epikūrs no Samas (sengr. Επίκουρος ὁ Σάμιος, Epíkouros ho Sāmos, ~341.-270. g.p.m.ē.) - filosofs. Dzimis 342. vai 341. gadā p.m.ē. Samas salā, netālu no Mazāzijas. Aptuveni 311. gadā pirms mūsu ēras Epikūrs radīja savu filozofijas virzienu un piesaistīja mācekļus Lesbas salas pilsētā Mitilēnē, taču tur palika tikai vienu gadu. 310. gadā pirms mūsu ēras Epikūrs pārcēlās uz Lampsaku, pilsētu Ponteuksīnas (Melnā jūra) krastā. Aptuveni 306. gadā p.m.ē. kopā ar dažiem saviem skolniekiem pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Atēnās. Epikūrs, kur ziemeļrietumu daļā iegādājās zemes īpašumu. Šī īpašuma dārzā, ko no apkārtējās pasaules atdalīja augsts žogs, Epikūrs pavadīja atlikušo dzīves daļu. Mira 72 gadu vecumā 271. vai 270. gadā p.m.ē. Par Epikūra filozofiju un epikūrismu zināms ļoti maz - no viņa rakstītā līdz mūsu dienām saglabājusies ne vairāk par vienu divdesmito daļu - proti, no vairāk nekā 300 teksta ruļļiem tikai trīs vēstules, divi atziņu krājumus, pārdesmit fragmenti, kā arī daži desmiti piezīmju vai liecību, ko lielākoties sarakstījuši Epikūram un epikūrismam naidīgi autori. Savā filosofijā uzskatīja, ka dievi neiejaucas pasaules notikumos un, ka matērija, kurai piemīt iekšējs kustības avots, ir mūžīga. Tālāk attīstot Leikipa un Dēmokrita atomismu, lai izskaidrotu tukšā telpā ar vienādu ātrumu kustošos atomu sadursmes iespējamību, ieviesa jēdzienu "atoma spontāna (iekšēji nosacīta) novirzīšanās no taisnes". Izziņas teorijā bij sensuālists: sajūtas pašas par sevie arvien ir patiesas, jo to pamatā ir objektībā realitāte, bet kļūdas rodas, tās tulkojot. Sajūtu izcelsmi skaidroja ar hipotēzi, ka no ķermeņa virsmas atdalās ļoti sīkas daļiņas - "veidoli", - kas nokļūst maņu orgānos un atspoguļo lietu tēlus. Izziņas mērķis ir atbrīvot cilvēku no gara tumsības un māņticības, no bailēm no dieviem un nāves, jo citādi nav iespējams sasniegt laimi. Ētikā atzina saprātīgu baudu, kas balstās uz izvairīšanos no ciešanām un mierīga un pastāvīgi priecīga garastāvokļa sasniegšanu. Vissaprātīgākais cilvēka stāvoklis esot miera stāvoklis, ataraksija.
Skat. arī epikūrisms
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp.
- Epikūrs. Vēstules. Atziņas. Fragmenti. - Liepnieks & Rītups: Rīga, 2008
