Atšķirības starp "Majordoms" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp. | ||
| + | * Latviešu konversācijas vārdnīca. - A. Gulbis: Rīga, 1935.-1936. - 13.sēj., 25281. sl. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 06.41
Majordoms (no lat maior - "vecākais" + domus - "nams") - nebrīvo kalpotāju priekšnieks franku, ostgotu, burgundu, vandaļu, langobardu valdnieku galmos V-VIII gs. Pārraudzīja un vadīja saimniecību. Sākot ar VII gs. pieauga majordomu administratīvā, tiesu un militārā vara, tie ieguva plašus īpašumus un tie jau pārraudzīja un vadīja visus karaļa valdījumus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. - A. Gulbis: Rīga, 1935.-1936. - 13.sēj., 25281. sl.
