Atšķirības starp "Ētiskais sociālisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ētiskais sociālisms''' (angl. ''Ethic socialism'', kr. ''этический социализм'') - [[Kreisais reformisms|Kreisā reformisma]] koncepcija, kurā apvienota [[Sociālisms|sociālisma]] kā taisnīgas sociālas iekārtas koncepcija ar [[Kants Imanuels|I.Kanta]] ētiku, noliedzot klasiskā [[Marksisms|marksisma]] [[Dialektiskais materiālisms|dialektisko materiālismu]]. Ideju noformulējuši [[Kohens Hermans|H.Kohens]], P.Natorps, R.Štamlers, K.Forlenders (u.c.), uzsverot, ka Kanta [[Kategoriskais imperatīvs|kategoriskajā imperatīvā]] jau noformulēta sociālisma galvenā ideja - rīkojies tā, lai cilvēce gan tavā personā, gan arī jebkurā citā personā vienmēr tiktu uzskatīta par mērķi un nekad par līdzekli, - t.i. solidaritāte. Par galveno izvirzīja morālās attiecības un domu par cilvēces pakāpenisku morālu pilveidošanos. | + | '''Ētiskais sociālisms''' (angl. ''Ethic socialism'', kr. ''этический социализм'') - [[Kreisais reformisms|Kreisā reformisma]] koncepcija, kurā apvienota [[Sociālisms|sociālisma]] kā taisnīgas sociālas iekārtas koncepcija ar [[Kants Imanuels|I.Kanta]] ētiku, noliedzot klasiskā [[Marksisms|marksisma]] [[Dialektiskais materiālisms|dialektisko materiālismu]]. Ideju noformulējuši [[Neokantisms|neokantisti]] [[Kohens Hermans|H.Kohens]], P.Natorps, R.Štamlers, K.Forlenders (u.c.), uzsverot, ka Kanta [[Kategoriskais imperatīvs|kategoriskajā imperatīvā]] jau noformulēta sociālisma galvenā ideja - rīkojies tā, lai cilvēce gan tavā personā, gan arī jebkurā citā personā vienmēr tiktu uzskatīta par mērķi un nekad par līdzekli, - t.i. solidaritāte. Par galveno izvirzīja morālās attiecības un domu par cilvēces pakāpenisku morālu pilveidošanos. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 14.45
Ētiskais sociālisms (angl. Ethic socialism, kr. этический социализм) - Kreisā reformisma koncepcija, kurā apvienota sociālisma kā taisnīgas sociālas iekārtas koncepcija ar I.Kanta ētiku, noliedzot klasiskā marksisma dialektisko materiālismu. Ideju noformulējuši neokantisti H.Kohens, P.Natorps, R.Štamlers, K.Forlenders (u.c.), uzsverot, ka Kanta kategoriskajā imperatīvā jau noformulēta sociālisma galvenā ideja - rīkojies tā, lai cilvēce gan tavā personā, gan arī jebkurā citā personā vienmēr tiktu uzskatīta par mērķi un nekad par līdzekli, - t.i. solidaritāte. Par galveno izvirzīja morālās attiecības un domu par cilvēces pakāpenisku morālu pilveidošanos.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 116. lpp.
- Этический социализм и новая критическая философия. Глава XXX // Мизес, Людвиг фон. Социализм: Экономический и социологический анализ. - Каталакси, 1994, 414 стр. ISBN 5-86366-022-8
