Atšķirības starp "1980. gada maija sacelšanās Kvandžu" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''1980. gada 18. maija nemieri Kvandžu''' (angl. ''Kwangju Massacre'') - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās Kvandžu, Dienvidkorejā, 18.-27. maijā, kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un dalējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma, pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku, studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar | + | '''1980. gada 18. maija nemieri Kvandžu''' (angl. ''Kwangju Massacre'') - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās Kvandžu, Dienvidkorejā, 18.-27. maijā, kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un dalējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma, pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet ASV armijas štābam pakļautos Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 provinces rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā armija iesaistīja sacelšanās apspiešanā smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku barikādes un dienas laikā pilsētu ieņēma. |
Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie. 1994. gadā tika veikta izmeklēšana, kas konstatēja, ka nemieru apspiešanā nogalināti 210 demonstranti. | Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie. 1994. gadā tika veikta izmeklēšana, kas konstatēja, ka nemieru apspiešanā nogalināti 210 demonstranti. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. jūnijs, plkst. 15.57
1980. gada 18. maija nemieri Kvandžu (angl. Kwangju Massacre) - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās Kvandžu, Dienvidkorejā, 18.-27. maijā, kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un dalējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma, pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet ASV armijas štābam pakļautos Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 provinces rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā armija iesaistīja sacelšanās apspiešanā smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku barikādes un dienas laikā pilsētu ieņēma.
Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie. 1994. gadā tika veikta izmeklēšana, kas konstatēja, ka nemieru apspiešanā nogalināti 210 demonstranti.
