Atšķirības starp ""Посадник", mīnu kreiseris" versijām
m |
m (→Attēli) |
||
8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Posadnik_shema.jpg|"Посадник" | Attēls:Posadnik_shema.jpg|"Посадник" | ||
+ | Attēls:Schichau_tipe.jpg|Šihau tipa mīnu kuģu shēma | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. jūnijs, plkst. 11.40
"Посадник"' ("Posadnik") - mīnu kuģis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis "Klas Horn" līdz 1957. gadam. Uzbūvēts Elbingenas (Vācija) uzņēmuma "Schichau" (Schichau Seebeckwerft) dokos, 13.04.1892. ielaists ūdenī. 75 cilvēku komanda. Ūdensizspaids 415 t, garums 62,2 m, platums 7,39 m, iegrime 3,3 m. Maksimālais ātrums 22,29 mezgli, darbības radiuss 700/1,640 jūras jūdzes (ar ātrumu 18/10 mezgli). 1 vertikālais trijkāršais tvaika dzinējs (3,600 ZS), 2 katli, 1 dzenskrūve. Bruņojums līdz 1909. gadam: 2х1 57/40mm, 4х1 47mm un 3х1 37mm lielgabali; kopš 1910. gada 2х1 57/40mm un 2х1 57/48mm lielgabali, 2х1 7,62mm ložmetēji. Kopš 1911. gada 1 102/60 mm, 1 75/50 mm un 1 57/48 mm lielgabali, 2х1 7,62 mm ložmetēji. Pēc 1917. gada 2х1 102/60 mm lielgabali, 2х1 7,62 mm ložmetēji.
Kapteiņi:
Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē uzsāka dienestu 17.06.1892. 10.10.1907. gadā pārkvalificēts par pasta kuģi. 1911.-1914. gados kalpoja kā mācību kuģis. 1. Pasaules kara laikā pildīja sardzes, konvoja un sūtījumu nogādes funkcijas. Komanda piedalījās 1917. gada februāra revolūcijā. No 7.11.1917. Sarkanās Baltijas kara flotes sastāvā. 1918. gada aprīlī Vjerneborgā (Pori) kuģi sagustīja Somijas Republikas bruņotie spēki, un turpmāk kuģis, pārdēvēts par "Klas Horn" atradās Somijas kara flotes sastāvā. Saskaņā ar 1922. gada Jurjevas miera līgumu kuģi vajadzēja atdot KSFPR, taču kā novecojis par metāllūžņu cenu tika pārdots Somijai. Kā krasta apsardzes, mīnu aizsprostkuģis un konvoja kuģis bija Somijas JKF sastāvā līdz 1957. gadam. Pēc tam tajā ierīkots restorāns, bet 1964. gadā kuģis sagriezsts metāllūžņos.