Atšķirības starp "Principāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") - atkarībā no konteksta: '''1.''' valsts valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad [[princeps]] (''princeps senatus'') ieguva tiesības sasaukt un vadīt [[Romas Senāts|Senāta]] sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (''pontifex maximus''). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. ''de iure'' Roma turpināja būt [[republika]]), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. '''2.''' [[Princis|Prinča]] kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''. | + | '''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") jeb '''firstiste''' - atkarībā no konteksta: '''1.''' valsts valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad [[princeps]] (''princeps senatus'') ieguva tiesības sasaukt un vadīt [[Romas Senāts|Senāta]] sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (''pontifex maximus''). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. ''de iure'' Roma turpināja būt [[republika]]), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. '''2.''' [[Princis|Prinča]] kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 15.37
Principāts (no lat. principatus - "pirmā vieta") jeb firstiste - atkarībā no konteksta: 1. valsts valdīšanas forma Senajā Romā no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad princeps (princeps senatus) ieguva tiesības sasaukt un vadīt Senāta sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (pontifex maximus). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. de iure Roma turpināja būt republika), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. 2. Prinča kā monarha pārvaldīta valsts, firstiste.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
