Atšķirības starp "Mantāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241 | * Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241 | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 18.10
Mantāgs (lejasvāc. Mantag; kr. мантаг) - Kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes sizerene padomdevēja institūcija kā arī vasaļu tiesa: lēņa vīru tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
