Atšķirības starp "Feierbahs Ludvigs" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Ludvigs Andreass fon Feierbahs''' (''Ludwig Andreas von Feuerbach'', 1804.-1872.) - filosofs, antropologs. Dzimis 1804. gada 28. jūlijā Landshutā (''Landshut''). | + | '''Ludvigs Andreass fon Feierbahs''' (''Ludwig Andreas von Feuerbach'', 1804.-1872.) - filosofs, antropologs. Dzimis 1804. gada 28. jūlijā Landshutā (''Landshut''). Tēvs - kriminoloģijas speciālists Pauls fon Feierbahs (''Paul Johann Anselm von Feuerbach'', 1775.-1833.). Studējis teoloģiju Haidelbergas (''Heidelberg'') universitātē. Kopš 1828. gada privātdocents Erlangenas universitātē. Par anonīmi izdoto grāmatu "Domas par nāvi un nemirstību" (1830.) atlaists no darba. No 1836. gada dzīvoja pie Baireitas (''Bayreuth''). Mūža otrajā pusē iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Pēdējos mūža gadus pavadījis lauku mājās, ārpus pilsētas, Rehenbergā (''Rechenberg'') pie Nirnbergas (''Nürnberg''). Miris tur dziļā nabadzībā 1872. gada 13. septembrī. Filosofiskie uzskati evolucionēja no jaunhēgeliešu idejām līdz materiālismam. Izejas punkts bija [[Hēgelis Georgs Vilhelms Frīdrihs|Hēgeļa]] ideālistisko uzskatu par cilvēka būtību, par tās reducēšanu uz pašapziņu noraidījums. Kritizējot Hēgeli, viņš pavēra ceļu Hēgeļa filosofijas racionālās daļas akcentēšanai, šajā ziņā veicinot [[Marksisms|marksisma]] izveidošanos. Pirmajā vietā Feierbahs izvirzīja problēmu par cilvēka būtību, vietu pasaulē, aplūkojot cilvēku kā abstraktu indivīdu, tīri bioloģisku būtni. Izziņas teorijā bija empīrisma un sensuālisma piekritējs, vērsās pret agnosticismu. Centās aplūkot objektu sakarā ar subjekta darbību, izteica minējumus par cilvēka izziņas un apziņas sabiedrisko dabu utt. Sliecās balstīties uz [[Antropoloģija|antropoloģiju]] kā universālu zinātni sabiedrības dzīves pētīšanai. Reliģiju aplūkoja kā cilvēka īpašību atsvešināšanu un objektivizēšanu un šo īpašību piešķiršanu augstākam spēkam. Cilvēks it kā dubultojas un Dieva personā vēro pats savu būtību. Tādējādi reliģija parādās kā "neapzināta pašapziņa". Šīs dubultošanās cēloni Feierbahs saskatīja cilvēka emocionālajā atkarībā no stihiskajiem dabas spēkiem. Pretstatu reliģijai saskatīja mēģinājumā neapzināto pašapziņu aizstāt ar apzinātu, t.i. izglītībā, pat izvirzot ideju par jaunas sinkrētiskas reliģijas nepieciešamību. Morāles principus atvasināja no cilvēkam dabiski piemītošās tieksmes pēc laimes. Tās sasniegšana iespējama, ja katrs indivīds saprātīgi ierobežos savas vajadzības un ar mīlestību izturēsies pret citiem cilvēkiem. Zināmākie darbi ir "Sakarā ar Hēgeļa filosofijas kritiku" (1839.), "Kristietības būtība" (1841.), "Iepriekšējas tēzes par filosofijas reformu" (1842.), "Nākotnes filosofijas pamati" (1843.). |
'''Kopotie raksti''' (1846-1866). | '''Kopotie raksti''' (1846-1866). |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. jūlijs, plkst. 09.32
Ludvigs Andreass fon Feierbahs (Ludwig Andreas von Feuerbach, 1804.-1872.) - filosofs, antropologs. Dzimis 1804. gada 28. jūlijā Landshutā (Landshut). Tēvs - kriminoloģijas speciālists Pauls fon Feierbahs (Paul Johann Anselm von Feuerbach, 1775.-1833.). Studējis teoloģiju Haidelbergas (Heidelberg) universitātē. Kopš 1828. gada privātdocents Erlangenas universitātē. Par anonīmi izdoto grāmatu "Domas par nāvi un nemirstību" (1830.) atlaists no darba. No 1836. gada dzīvoja pie Baireitas (Bayreuth). Mūža otrajā pusē iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Pēdējos mūža gadus pavadījis lauku mājās, ārpus pilsētas, Rehenbergā (Rechenberg) pie Nirnbergas (Nürnberg). Miris tur dziļā nabadzībā 1872. gada 13. septembrī. Filosofiskie uzskati evolucionēja no jaunhēgeliešu idejām līdz materiālismam. Izejas punkts bija Hēgeļa ideālistisko uzskatu par cilvēka būtību, par tās reducēšanu uz pašapziņu noraidījums. Kritizējot Hēgeli, viņš pavēra ceļu Hēgeļa filosofijas racionālās daļas akcentēšanai, šajā ziņā veicinot marksisma izveidošanos. Pirmajā vietā Feierbahs izvirzīja problēmu par cilvēka būtību, vietu pasaulē, aplūkojot cilvēku kā abstraktu indivīdu, tīri bioloģisku būtni. Izziņas teorijā bija empīrisma un sensuālisma piekritējs, vērsās pret agnosticismu. Centās aplūkot objektu sakarā ar subjekta darbību, izteica minējumus par cilvēka izziņas un apziņas sabiedrisko dabu utt. Sliecās balstīties uz antropoloģiju kā universālu zinātni sabiedrības dzīves pētīšanai. Reliģiju aplūkoja kā cilvēka īpašību atsvešināšanu un objektivizēšanu un šo īpašību piešķiršanu augstākam spēkam. Cilvēks it kā dubultojas un Dieva personā vēro pats savu būtību. Tādējādi reliģija parādās kā "neapzināta pašapziņa". Šīs dubultošanās cēloni Feierbahs saskatīja cilvēka emocionālajā atkarībā no stihiskajiem dabas spēkiem. Pretstatu reliģijai saskatīja mēģinājumā neapzināto pašapziņu aizstāt ar apzinātu, t.i. izglītībā, pat izvirzot ideju par jaunas sinkrētiskas reliģijas nepieciešamību. Morāles principus atvasināja no cilvēkam dabiski piemītošās tieksmes pēc laimes. Tās sasniegšana iespējama, ja katrs indivīds saprātīgi ierobežos savas vajadzības un ar mīlestību izturēsies pret citiem cilvēkiem. Zināmākie darbi ir "Sakarā ar Hēgeļa filosofijas kritiku" (1839.), "Kristietības būtība" (1841.), "Iepriekšējas tēzes par filosofijas reformu" (1842.), "Nākotnes filosofijas pamati" (1843.).
Kopotie raksti (1846-1866).
- 1. sēj., 1846. Gallica; NYPL.
- 2. sēj., 1846. Gallica.
- 3. sēj., 1847. Gallica; NYPL. 1876, Oxford.
- 4. sēj., 1847. Gallica; Oxford.
- 5. sēj., 1848. Gallica; NYPL.
- 6. sēj., 1848. Gallica; NYPL.
- 7. sēj., 1849. Gallica; Oxford.
- 8. sēj., 1851. Gallica; NYPL.
- 9. sēj., 1857. Gallica; NYPL.
- 10. sēj., 1866. Gallica; NYPL.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 119.-120. lpp.
- Ludvigs Feierbahs. Kristietības būtība. / Tulk. Rihards Kūlis. - Zvaigzne: Rīga, 1991. 211 lpp. ISBN 5405003573, ISBN 9785405003573
- Feierbahs Ludvigs. Kristietības būtība; Nākotnes filozofijas pamati / tulk. un priekšv. sarakst. Rihards Kūlis, 2., papild. izd. - Zvaigzne: Rīga, 1991. 299 lpp.
- Ausgewählte Briefe von und an Ludwig Feuerbach. 2 Bände. / Wilhelm Bolin (Hrsg.) - O. Wigand: Leipzig, 1904. (Digitalisate: Band 1, Band 2)
- Karl Grün. Ludwig Feuerbach, in seinem Briefwechsel und Nachlaß sowie in seiner philosophischen Charakterentwicklung dargestellt. 2 Bände. - C.F. Winter: Leipzig, 1874. (Digitalisate: Band 1, Band 2)
- Adolph Kohut. Ludwig Feuerbach. Sein Leben und seine Werke. - Fritz Eckardt Verlag: Leipzig, 1909
- Alfred Kröner. Bildungsbürgertum im 19. Jahrhundert. Die Familie Feuerbach in Franken. // Aufklärung und Kritik. // Sonderheft 6/2002, ISSN 0945-6627
- Alfred Kröner. Paul Johann Anselm und Ludwig Andreas Feuerbach als Exponenten des Bürgertums im 19. Jahrhundert. // Sonderheft 12 der Zeitschrift Aufklärung und Kritik, Nürnberg 2007, ISSN 0945-6627
- Werner Schuffenhauer. Vorwort zu den Gesammelten Werken Ludwig Feuerbachs. // Ludwig Feuerbach. Gesammelte Werke, Band 1, - Zweite, durchgesehene Auflage: Berlin, 2000, ISBN 3-05-000252-2
- Josef Winiger. Ludwig Feuerbach, Denker der Menschlichkeit. Eine Biographie. - Berlin, 2004, ISBN 3-7466-2056-2
- Atheismus in der Diskussion. Kontroversen um Ludwig Feuerbach. / Hrsg. von Hermann Lübbe und Hans-Martin Sass. - Kaiser [u.a.]: München, 1975, ISBN 3-459-01037-1
- Ludwig Feuerbach und die Philosophie der Zukunft. / Hrsg. von H.-J. Braun, H.-M. Sass, W. Schuffenhauer und F. Tomasoni. - Akademie Verlag: Berlin, 1990, ISBN 3-05-001065-7
- Solidarität oder Egoismus. Studien zu einer Ethik bei und nach Ludwig Feuerbach. / Hrsg. von H.-J. Braun. - Akademie Verlag: Berlin, 1994, ISBN 3-05-002535-2
- Ludwig Feuerbach und die Geschichte der Philosophie. / Hrsg. von W. Jaeschke und F. Tomasoni. - Akademie Verlag: Berlin, 1998, ISBN 3-05-003306-1
- Ludwig Feuerbach und die Fortsetzung der Aufklärung. / Hrsg. v. Hans-Jürg Braun - Zürich, 2004, ISBN 3-907576-54-3
- Ludwig Feuerbach (1804–1872). Identität und Pluralismus in der globalen Gesellschaft. / Hrsg. v. Ursula Reitemeyer, Takayuki Shibata und Francesco Tomasoni - Waxmann Verlag: Münster, 2006, ISBN 3-8309-1626-4
- Hans-Jürg Braun. Die Religionsphilosophie Ludwig Feuerbachs. - Stuttgart, 1972, ISBN 3-7728-0307-5
- Jens Grandt. Ludwig Feuerbach und die Welt des Glaubens. - Westfälisches Dampfboot: Münster, 2006, ISBN 3-89691-637-8
- Volker Mueller. Ludwig Feuerbach. Religionskritik und Geistesfreiheit. - Angelika Lenz Verlag: Neustadt am Rübenberge, 2004, ISBN 3-933037-43-3
- Eckhart Pilick. Bewußtsein des Unendlichen. Feuerbachs Religionskritik und die freie Religion. - Rohrbach, 2005, ISBN 3-930760-61-4
- Ursula Reitemeyer: Philosophie der Leiblichkeit. Ludwig Feuerbachs Entwurf einer Philosophie der Zukunft. Frankfurt/M. 1988, ISBN 3-518-11417-4
- Hans-Martin Saß. Ludwig Feuerbach. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. - Rowohlts Monographien: Reinbek, 1978, ISBN 3-499-50269-0
- Alfred Schmidt. Emanzipatorische Sinnlichkeit. Ludwig Feuerbachs anthropologischer Materialismus. - München, 1973, ISBN 3-548-03348-2
- Werner Schuffenhauer. Feuerbach und der junge Marx. - Verlag der Wissenschaften: Berlin, 1972
- Francesco Tomasoni. Ludwig Feuerbach und die nicht-menschliche Natur – das Wesen der Religion. Die Entstehungsgeschichte des Werks, rekonstruiert auf der Grundlage unveröffentlichter Manuskripte. - Frommann-Holzboog: Stuttgart-Bad Cannstatt, 1990, ISBN 3-7728-1354-2
- Erich Thies. Ludwig Feuerbach. Zwischen Universität und Rathaus oder die Heidelberger Philosophen und die 48er Revolution. - Heft 2 der Schriftenreihe des Stadtarchivs Heidelberg; Verlag Brigitte Guderjahn: Heidelberg, 1990, ISBN 978-3-924973-32-2
- Christine Weckwerth. Ludwig Feuerbach. Zur Einführung. - Hamburg, 2002, ISBN 978-3-88506-354-4
- Marx W. Wartofsky. Feuerbach. - Cambridge University Press: Cambridge, 1977
- Henri Arvon. Ludwig Feuerbach ou La transformation du sacré. - Presses Universitaires de France: Paris, 1957
- Иодль Ф. Фейербах Л., его жизнь и учение. - Санкт-Петербург, 1905
- Булгаков С.Н. Религия человекобожества у Л. Фейербаха. - Москва, 1906
- Деборин А.М. Людвиг Фейербах. - Москва-Ленинград, 1929
- Есин И.М. Материалистическая философия Л. Фейербаха. - Москва, 1954
- Быховский Б.Э. Людвиг Фейербах. - Москва, 1967, 240 с.
- Элез Й. Проблема бытия и мышления в философии Л. Фейербаха. - Москва, 1971
- Ойзерман Т.И. Людвиг Фейербах о религии и путях челововеческой эмансипации. // Общественные науки. 1990, № 3, С. 154-163
- Чупров А.С. Проблема смерти и бессмертия в философии Людвига Андреаса Фейербаха. // Немецкая философия второй половины XVIII -конца XIX вв. - Екатеринбург; Нижневартовск, 1990, С. 145-160
- Антропов В.В. Этика и религия в философии Людвига Фейербаха. // Вестник Московского университета. — Серия 7. Философия. — 2004, № 1, С. 98-117
- Чесноков Г.Д. Людвиг Фейербах и его место в истории мировой философской мысли. // Социально-гуманитарные знания. 2005, № 1. С. 90-107
Resursi internetā par šo tēmu
- Ludwig Andreas Feuerbach - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Ludwig Feuerbach Archive
- Ludwig Feuerbach (anonymous). "The Essence Of Christianity" in Relation to (Max Stirner's) "The Ego And Its Own"
- Max Stirner. Stirner's Critics (Reply to Feuerbach)
- Literatur von und über Ludwig Feuerbach im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Ludwig Feuerbach - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Ludwig-Feuerbach-Gesellschaft Nürnberg e. V.
- Internationale Gesellschaft der Feuerbach-Forscher
- Karl Baier. Skizze zu Feuerbachs Leben und Werk (.pdf; 72 kB)
- Kroner A. Die Familie Feuerbach in Franken. (Magisterarbeit - Nürnberg Universitat, 2002; .pdf)