Atšķirības starp "Franklins Bendžamins" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Benjamin_Franklin.jpg|right|thumb|200px|Bendžamins Franklins]] | [[Attēls:Benjamin_Franklin.jpg|right|thumb|200px|Bendžamins Franklins]] | ||
| − | '''Bendžamins Franklins''' (''Benjamin Franklin'', 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks [[enciklopēdists]]. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (britu Pensilvānijas kolonijā Ziemeļamerikā), no [[Anglijas karaliste|Anglijas]] emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (''Josiah Franklin'') un Abijas (''Abiah'') Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (''Poor Richard's Almanack''), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (''The Pennsylvania Gazette''). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (''Leather Apron Club'') jeb "Džunto" (''Junto''). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (''Deborah Read''). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts [[Masoni|masonu ložā]]. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (''Union Fire Company'' jeb ''Benjamin Franklin's Bucket Brigade''). 1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (''American Philosophical Society''). 1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (''The Academy and College of Philadelphia'') kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā. Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. 1756. gadā organizēja Pensilvānijas kolonijas bruņotos spēkus (''Associated Regiment of Philadelphia''). 1776. gadā kā separātistu sūtnis devās uz [[Francijas karaliste|Franciju]], lai panāktu aizdevumu un sadarbības līgumu (līdz 1785. gadam). 1785. gadā ievēlēts par Pensilvānijas pavalsts prezidentu (''Supreme Executive Council of Pennsylvania'', 18.10.1785.-5.11.1788.), viens no Ziemeļamerikas koloniju līderiem neatkarības karā (''American War of Independence'', 1775.-1783.). 1776. gada 4. jūlijā parakstīja [[Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarācija|Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarāciju]]. Vairākkārt aicināja atcelt [[Verdzība|verdzību]]. Daudzu valstu universitāšu goda doktors un zinātņu akadēmiju goda loceklis. Miris 1790. gada 17. aprīlī Filadelfijā. Filosofiskajos uzskatos bija [[Deisms|deists]], [[Loks Džons|Loka]] ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu. | + | '''Bendžamins Franklins''' (''Benjamin Franklin'', 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks [[enciklopēdists]]. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (britu Pensilvānijas kolonijā Ziemeļamerikā), no [[Anglijas karaliste|Anglijas]] emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (''Josiah Franklin'') un Abijas (''Abiah'') Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (''Poor Richard's Almanack''), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (''The Pennsylvania Gazette''). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (''Leather Apron Club'') jeb "Džunto" (''Junto''). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (''Deborah Read''). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts [[Masoni|masonu ložā]]. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (''Union Fire Company'' jeb ''Benjamin Franklin's Bucket Brigade''). 1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars, 1775.-1776. gados ASV ģenerāļpastmeistars - ''United States Postmaster General''). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (''American Philosophical Society''). 1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (''The Academy and College of Philadelphia'') kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā. Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. 1756. gadā organizēja Pensilvānijas kolonijas bruņotos spēkus (''Associated Regiment of Philadelphia''). 1776. gadā kā separātistu sūtnis devās uz [[Francijas karaliste|Franciju]], lai panāktu aizdevumu un sadarbības līgumu (līdz 1785. gadam). 1785. gadā ievēlēts par Pensilvānijas pavalsts prezidentu (''Supreme Executive Council of Pennsylvania'', 18.10.1785.-5.11.1788.), viens no Ziemeļamerikas koloniju līderiem neatkarības karā (''American War of Independence'', 1775.-1783.). 1776. gada 4. jūlijā parakstīja [[Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarācija|Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarāciju]]. Vairākkārt aicināja atcelt [[Verdzība|verdzību]]. Daudzu valstu universitāšu goda doktors un zinātņu akadēmiju goda loceklis. Miris 1790. gada 17. aprīlī Filadelfijā. Filosofiskajos uzskatos bija [[Deisms|deists]], [[Loks Džons|Loka]] ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūlijs, plkst. 14.11
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin, 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks enciklopēdists. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (britu Pensilvānijas kolonijā Ziemeļamerikā), no Anglijas emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (Josiah Franklin) un Abijas (Abiah) Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (Poor Richard's Almanack), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (The Pennsylvania Gazette). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (Leather Apron Club) jeb "Džunto" (Junto). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (Deborah Read). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts masonu ložā. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (Union Fire Company jeb Benjamin Franklin's Bucket Brigade). 1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars, 1775.-1776. gados ASV ģenerāļpastmeistars - United States Postmaster General). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (American Philosophical Society). 1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (The Academy and College of Philadelphia) kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā. Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. 1756. gadā organizēja Pensilvānijas kolonijas bruņotos spēkus (Associated Regiment of Philadelphia). 1776. gadā kā separātistu sūtnis devās uz Franciju, lai panāktu aizdevumu un sadarbības līgumu (līdz 1785. gadam). 1785. gadā ievēlēts par Pensilvānijas pavalsts prezidentu (Supreme Executive Council of Pennsylvania, 18.10.1785.-5.11.1788.), viens no Ziemeļamerikas koloniju līderiem neatkarības karā (American War of Independence, 1775.-1783.). 1776. gada 4. jūlijā parakstīja Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarāciju. Vairākkārt aicināja atcelt verdzību. Daudzu valstu universitāšu goda doktors un zinātņu akadēmiju goda loceklis. Miris 1790. gada 17. aprīlī Filadelfijā. Filosofiskajos uzskatos bija deists, Loka ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 119.-120. lpp.
- Franklin: The Autobiography and other Writings on Politics, Economics, and Virtue. / Houston, Alan, ed. - Cambridge University Press, 2004. 371 pp.
- Б. Франклин и Россия. Философский век. Aльманах № 32-33. СПб, 2006
- Иванов Р.Ф. Франклин. - Молодая гвардия: Москва, 1972
Resursi internetā par šo tēmu
- The Autobiography of Benjamin Franklin - Project Gutenberg
- The Papers of Benjamin Franklin - The Packard Humanities Institute
- Works by Benjamin Franklin at Project Gutenberg
- Online Works by Benjamin Franklin
- Online edition of Franklin's personal library
- Benjamin Franklin - Writer and Printer. / The Library Company of Philadelphia
- Benjamin Franklin Opening the Lodge
- Benjamin Franklin’s Mission Statement
- History of the American Philosophical Society and the Junto
