Atšķirības starp "Gasendī Pjērs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 09.17

Pjērs Gasendī (Gassendi, 1592.-1655.; kr. Гассенди Пьер) - jezuītu garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Līdz 1622. gadam bija filosofijas pasniedzējs Eksā. No 1626. gada katedrāles kanoniķis Dinā. 1645. gadā uzaicināts par matemātikas profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). Savos politiskajos uzskatos bija absolūtās monarhijas piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. gadā novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. Visai asi kritizēja sholastiku un Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, pats savu uzskatu pamatā liekot Epikūra mācību: prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams atomisma teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru".

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.

• Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр.

Resursi internetā par šo tēmu