Atšķirības starp "Mantāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Mantāgs''' (lejasvāc. ''Mantag''; kr. ''мантаг'') - Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes | + | '''Mantāgs''' (lejasvāc. ''Mantag''; kr. ''мантаг'') - Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija kā arī [[Vasalis|vasaļu]] tiesa: lēņa vīru tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus [[Lēņa tiesa|lēņa tiesai]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. jūlijs, plkst. 05.21
Mantāgs (lejasvāc. Mantag; kr. мантаг) - Kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija kā arī vasaļu tiesa: lēņa vīru tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus lēņa tiesai.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.