Atšķirības starp "Gorgijs no Leontinām" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Gorgijs no Leontīnām''' (''Γοργίας ὁ Λεοντῖνος, Gorgias ho Leontinos'', ~483.-375. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[sofists]]. Dzimis ap 483. g.p.m.ē. Leontinās (''Λεοντῖνοι''), Sicīlijā. Mācījies [[Retorika|retoriku]]. 427. g.p.m.ē. bijis Leontīnu sūtnis [[Senās Atēnas|Atēnās]], kur, pateicoties oratora talantam, spīdoši ticis galā ar uzdevumu noslēgt militārās sadarbības līgumu pret Sirakūzām. Pēc misijas izpildes apceļojis visu [[Hellada|Helladu]], uzstādamies ar priekšlasījumiem (viena no zināmākajām ir t.s. "Olimpijas runa" (''Olympikos'') 392. g.p.m.ē., aicinot hellēņu [[Polisa|polisu]] pārstāvjus apvienoties karā pret persiešiem - iemūžinot šo spīdošo runu, Olimpijā uzstādīta viņa statuja). Miris ap 375. g. p.m.ē. Larisā (''Λάρισα''), [[Tesālija|Tesālijā]] (''Θεσσαλία''). | '''Gorgijs no Leontīnām''' (''Γοργίας ὁ Λεοντῖνος, Gorgias ho Leontinos'', ~483.-375. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[sofists]]. Dzimis ap 483. g.p.m.ē. Leontinās (''Λεοντῖνοι''), Sicīlijā. Mācījies [[Retorika|retoriku]]. 427. g.p.m.ē. bijis Leontīnu sūtnis [[Senās Atēnas|Atēnās]], kur, pateicoties oratora talantam, spīdoši ticis galā ar uzdevumu noslēgt militārās sadarbības līgumu pret Sirakūzām. Pēc misijas izpildes apceļojis visu [[Hellada|Helladu]], uzstādamies ar priekšlasījumiem (viena no zināmākajām ir t.s. "Olimpijas runa" (''Olympikos'') 392. g.p.m.ē., aicinot hellēņu [[Polisa|polisu]] pārstāvjus apvienoties karā pret persiešiem - iemūžinot šo spīdošo runu, Olimpijā uzstādīta viņa statuja). Miris ap 375. g. p.m.ē. Larisā (''Λάρισα''), [[Tesālija|Tesālijā]] (''Θεσσαλία''). | ||
| − | Jauna veida orators – ne tikai daiļrunības praktiķis, bet arī teorētiķis, kurš apmācīja daiļrunībā (''technē'') un spriestspējā, t.s. [[sofists]]. Pats Gorgijs gan apgalvoja, ka pasniedz tikai retoriku, un izsmēja tos, kas solīja iemācīt tikumu - šī iemesla dēļ daudzi ir izteikuši šaubas, vai Gorgijs būtu uzskatāms par sofistu. Ieviesis novitātes oratora mākslā: simetriska frāžu struktūra, teikumi ar vienādu nobeigumu, metaforas un salīdzinājumi, runas ritmisks dalījums, kas to tuvināja jau dzejai. Daži no šiem paņēmieniem vēl ilgi saglabājās praksē, dēvēti par "Gorgija figūrām". Viņa sacerējumi saglabājušies fragmentāri, citu autoru atstāstījumā ([[Platons]] u.c.), izņemot divas runas: "Helēnas slavinājums" (Ἑλένης ἐγκόμιον, ''Helenēs enkomion'') un "Palameda attaisnošana" ('' | + | Jauna veida orators – ne tikai daiļrunības praktiķis, bet arī teorētiķis, kurš apmācīja daiļrunībā (''technē'') un spriestspējā, t.s. [[sofists]]. Pats Gorgijs gan apgalvoja, ka pasniedz tikai retoriku, un izsmēja tos, kas solīja iemācīt tikumu - šī iemesla dēļ daudzi ir izteikuši šaubas, vai Gorgijs būtu uzskatāms par sofistu. Ieviesis novitātes oratora mākslā: simetriska frāžu struktūra, teikumi ar vienādu nobeigumu, metaforas un salīdzinājumi, runas ritmisks dalījums, kas to tuvināja jau dzejai. Daži no šiem paņēmieniem vēl ilgi saglabājās praksē, dēvēti par "Gorgija figūrām". Viņa sacerējumi saglabājušies fragmentāri, citu autoru atstāstījumā ([[Platons]] u.c.), izņemot divas runas: "Helēnas slavinājums" (Ἑλένης ἐγκόμιον, ''Helenēs enkomion'') un "Palameda attaisnošana" (Παλαμέδους ἀπολογία, ''Palamedūs apologia''). [[Protagors no Abdērām|Protagora]] relatīvismu papildinājis ar racionālistisku [[Agnosticisms|agnosticismu]]. Savā sacerējumā "Par neesošo jeb par dabu" (''Peri tū mē ontos ē peri physeōs'') izvirzījis trīs tēzes: nekas nepastāv; pat ja kaut kas pastāvētu, tas nebūtu izzināms; pat ja kaut kas būtu izzināms, tad izzinātais nebūtu vārdos noformulējams. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. jūlijs, plkst. 17.32
Gorgijs no Leontīnām (Γοργίας ὁ Λεοντῖνος, Gorgias ho Leontinos, ~483.-375. g.p.m.ē.) - filosofs, sofists. Dzimis ap 483. g.p.m.ē. Leontinās (Λεοντῖνοι), Sicīlijā. Mācījies retoriku. 427. g.p.m.ē. bijis Leontīnu sūtnis Atēnās, kur, pateicoties oratora talantam, spīdoši ticis galā ar uzdevumu noslēgt militārās sadarbības līgumu pret Sirakūzām. Pēc misijas izpildes apceļojis visu Helladu, uzstādamies ar priekšlasījumiem (viena no zināmākajām ir t.s. "Olimpijas runa" (Olympikos) 392. g.p.m.ē., aicinot hellēņu polisu pārstāvjus apvienoties karā pret persiešiem - iemūžinot šo spīdošo runu, Olimpijā uzstādīta viņa statuja). Miris ap 375. g. p.m.ē. Larisā (Λάρισα), Tesālijā (Θεσσαλία).
Jauna veida orators – ne tikai daiļrunības praktiķis, bet arī teorētiķis, kurš apmācīja daiļrunībā (technē) un spriestspējā, t.s. sofists. Pats Gorgijs gan apgalvoja, ka pasniedz tikai retoriku, un izsmēja tos, kas solīja iemācīt tikumu - šī iemesla dēļ daudzi ir izteikuši šaubas, vai Gorgijs būtu uzskatāms par sofistu. Ieviesis novitātes oratora mākslā: simetriska frāžu struktūra, teikumi ar vienādu nobeigumu, metaforas un salīdzinājumi, runas ritmisks dalījums, kas to tuvināja jau dzejai. Daži no šiem paņēmieniem vēl ilgi saglabājās praksē, dēvēti par "Gorgija figūrām". Viņa sacerējumi saglabājušies fragmentāri, citu autoru atstāstījumā (Platons u.c.), izņemot divas runas: "Helēnas slavinājums" (Ἑλένης ἐγκόμιον, Helenēs enkomion) un "Palameda attaisnošana" (Παλαμέδους ἀπολογία, Palamedūs apologia). Protagora relatīvismu papildinājis ar racionālistisku agnosticismu. Savā sacerējumā "Par neesošo jeb par dabu" (Peri tū mē ontos ē peri physeōs) izvirzījis trīs tēzes: nekas nepastāv; pat ja kaut kas pastāvētu, tas nebūtu izzināms; pat ja kaut kas būtu izzināms, tad izzinātais nebūtu vārdos noformulējams.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.
- Platons. Gorgijs. / tulk., kom. un priekšv. Ā. Feldhūns - Zinātne: Rīga, 2003., 176 lpp. ISBN 9984-767-09-4
- Platons. Dialogs "Gorgijs’" - Jumava: Rīga, 2004.
- Consigny Scott. Gorgias: Sophist and Artist. - University of South Carolina Press: Columbia, 2001
- Jarratt Susan C. Rereading the Sophists: Classical Rhetoric Refigured. - Southern Illinois University Press: Carbondale, Edwardsville, 1991
- McComiskey Bruce. Gorgias and the New Sophistic Rhetoric. - Southern Illinois University Press: Carbondale, 2002, ISBN 0-8093-2397-4
- Wardy Robert. The Birth of Rhetoric: Gorgias, Plato and Their Successors. - Routledge: New York, 1996
- Gorgias. Reden, Fragmente und Testimonien. / Griechisch-deutsch, herausgegeben und übersetzt von Thomas Buchheim. - Meiner: Hamburg, 1989, ISBN 978-3-7873-0740-1
- Egyd Gstättner. Der König des Nichts. Das atemlose Leben des Gorgias aus Leontinoi. - Atelier: Wien, 2001, ISBN 3-85308-072-3
- Морозкина З.Н. Софист Горгий и его учение о бытии. // Античность и современность. - Москва, 1982. С.126-133.
- Миллер Т.Б. От поэзии к прозе (риторическая проза Горгия и Исократа). // Античная поэтика.Риторическая теория и литературная практика. - Наука: Москва, 1991, С. 60-105.
