Atšķirības starp "Hiliasms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hiliasms''' (gr. ''chilioi'' - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs [[Jūdaisms|jūdaismam]] un agrīnajai [[kristietība]]i, kur tas saistīts ar [[mesija]]s - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par [[Senā Roma|Romas valsts]] vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja ''hiliasmu'' kā viltus mācību. Viduslaikos ''hiliasms'' atdzima vairākās [[herēze]]s mācībās. Mūsdienās ''hiliasms'' ir vairāku [[Sekta|sektu]] ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa. | '''Hiliasms''' (gr. ''chilioi'' - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs [[Jūdaisms|jūdaismam]] un agrīnajai [[kristietība]]i, kur tas saistīts ar [[mesija]]s - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par [[Senā Roma|Romas valsts]] vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja ''hiliasmu'' kā viltus mācību. Viduslaikos ''hiliasms'' atdzima vairākās [[herēze]]s mācībās. Mūsdienās ''hiliasms'' ir vairāku [[Sekta|sektu]] ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa. | ||
| − | == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūlijs, plkst. 10.32
Hiliasms (gr. chilioi - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs jūdaismam un agrīnajai kristietībai, kur tas saistīts ar mesijas - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par Romas valsts vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja hiliasmu kā viltus mācību. Viduslaikos hiliasms atdzima vairākās herēzes mācībās. Mūsdienās hiliasms ir vairāku sektu ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 153. lpp.
