Atšķirības starp "Čehu īpašvārdu atveidošana" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 5. septembris, plkst. 13.11

Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Čehu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Atveidojot citu pasaules reģionu čehu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Čehu alfabēts

Čehu valodniecība izšķir divu veidu alfabētus - standarta un paplašinātais. Standarta alfabēts sastāv no 26 burtiem un tajā iekļauti tikai burti bez diakritiskajām zīmēm:

A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, U, V, W, X, Y, Z

Paplašinātais alfabēts sastāv no 42 grafēmām, kur papildus standarta alfabēta burtiem iekļauta burtkopa "ch" un burti ar diakritiskajām zīmēm:

A, Á, B, C, Č, D, Ď, E, É, Ě, F, G, H, Ch, I, Í, J, K, L, M, N, Ň, O, Ó, P, Q, R, Ř, S, Š, T, Ť, U, Ú, Ů, V, W, X, Y, Ý, Z, Ž

Burti Q un W tiek lietoti tikai aizguvumos un vārdiem "naturalizējoties", tie tiek aizstāti ar Kv un V.

Fonētiskās atveidošanas tabula

Atveidošanā netiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās, izņemot personvārdus, kuru lietošanā ir iesakņojies analogs latviešu valodā: piemēram, Anna - Anna.

Čehu alfabēta burts	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemērs čehu valodā	Piemērs latviešu valodā	Piezīmes
A a	[a]	a	Blatná	Blatna
Á á	[aː]	ā a	Čáslav Blatná	Čāslava Blatna	Galotnē.
B b	[b]	b	Brno	Brno
C c	[ts]	c	Cvikov	Cvikova
Č č	[tʃ]	č	Česká Lípa	Česka Līpa
D d	[d]	d	Dubňany	Dubņani
Ď ď	[ɟ]	dj	Horažďovice	Horaždjovice
E e	[ɛ]	e	Deštná	Deštna
É é	[ɛː]	ē e	Studénka Uherské Hradiště	Studēnka Uherske Hradište	Galotnē.
Ě ě	[ɛ], [ʲɛ]	e	Buštěhrad Bechyně	Buštehrada Behiņe	Palatalizē iepriekšējo līdzskani; ně atveidojams ar ņe.
F f	[f]	f	Fryšták	Frištāka
G g	[g]	g	Golčův Jeníkov	Golčūvjenīkova	Galvenokārt aizgūtos vārdos un svešas cilmes personvārdos.
H h	[ɦ]	h	Hostouň	Hostouņa
Ch ch	[x]	h	Chabařovice	Habaržovice
I i	[ɪ]	i	Ivančice	Ivančice
Í í	[iː]	ī i	Hroznětín Oloví	Hrozņetīna Olovi	Galotnē.
ia	[ʲa]	ja a	Hontianská Vrbica Kalinčiakovo	Hontjanska Vrbica Kalinčakovo	Pēc č vai š.
ie	[ʲɛ]	je	Piešťany	Pještjani
io	[ʲo]	jo	Sionko	Sjonko	(personvārds)
J j	[j]	j	Jičín	Jičīna
K k	[k]	k	Králův Dvůr	Krālūvdvūra
L l	[l]	l	Litoměřice	Litomeržice
M m	[m]	m	Mašťov	Maštjova
N n	[n]	n	Nýřany	Nīržani
Ň ň	[ɲ]	ņ	Plzeň	Plzeņa
O o	[o]	o	Orlová	Orlova
Ó ó	[oː]	o			Īpašvārdos reti sastopams; izrunājams gari (ō).
Ou ou	[o͡u]	ou	Olomouc	Olomouca
P p	[p]	p	Přelouč	Pršelouča
Q q	[kv]	kv			Tikai svešas cilmes vārdos (galvenokārt personvārdos).
R r	[r]	r	Rtyně v Podkrkonoší	Rtīņe Podkrkonošā
Ř ř	[r̝]	rš rž	Přebuz Rýmařov	Pršebuza Rīmaržova	Pēc nebalsīgiem līdzskaņiem. Citos gadījumos.
S s	[s]	s	Stříbro	Stršībro
Š š	[ʃ]	š	Špindlerův Mlýn	Špindlerūvmlīna
T t	[t]	t	Třešť	Tršeštja
Ť ť	[c]	tj	Ťahyňa	Tjahiņa
U u	[ʊ]	u	Unhošť	Unhoštja
Ú ú	[uː]	ū	Úpice	Ūpice
Ů ů	[uː]	ū	Golčův Jeníkov	Golčūvjenīkova
V v	[v]	v	Vlachovo Březí	Vlahovo Bržezi
W w	[v]	v			Tikai svešas cilmes vārdos.
X x	[ks]	ks	Fexová	Feksova
Y y	[ɪ]	i	Jáchymov	Jāhimova
Ý ý	[iː]	ī i	Mýto Slaný	Mīto Slani	Galotnē. Par personvārdu atveidošanu ar galotni "-ý" skatīt zemāk.
Z z	[z]	z	Zruč nad Sázavou	Zruča pie Sāzavas
Ž ž	[ʒ]	ž	Žacléř	Žaclērža

Personvārdu atveidošana

Vīriešu uzvārdus ar galotni "-ý" atveido sekojoši:

• Ar izskaņām -ný, -lý, -tý, -vý, -rý, -ký latviski atveidojami ar izskaņu -ijs: Pokorný - Pokornijs, Zubatý - Zubatijs;
• Ar izskaņām -ský, -cký latviski atveidojams ar izskaņu -is: Komenský - Komenskis, Zápotocký - Zāpotockis.

Sieviešu uzvārdi čehu valodā lielākoties ir substantivizējušies piederības adjektīvi, kas atvasināti no vīriešu uzvārdiem ar piedēkli "-ová". Tādā formā tos arī atveido latviešu valodā: (Novotný - Novotnová - Novotnova).

Vietvārdu atveidošana

Čehu valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Jihomoravský kraj - Dienvidmorāvijas novads. Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Králický Sněžník - Krālicki Sņežnīks (kalns).

Vārdkopas atveido sekojoši:

• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un pirmais beidzas ar līdzskani, tad vārdus apvieno: Králův Dvůr - Krālūvdvūra;
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi un pirmais ir nelokāmā formā: Mariánské Lázně - Mariānske Lāzņe - Mariānske Lāzņē;
• Ja nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, starp kuriem ir saikļi na, nad, pod, u, v, pirmo vārdu atveido atsevišķi un lokāmu (izņemot nekatrās dzimtes un daudzskaitļniekus), saikli tulko, bet pārvaldāmo vārdu atveido pēc oriģinālā objekta nosaukuma locījumā atkarībā no saikļa: Němčice nad Hanou - Ņemčice pie Hanas (Hana - upe), Rychnov u Jablonce nad Nisou - Rihova pie Jablonces pie Nisas (Jablonce pie Nisas - pilsēta, Nisa - upe);
• Ja nosaukums sākas ar prievārdu, tad to pievieno pārvaldāmajam vārdam: Na Kopaninách - Nakopanināha.

Dzimte

Čehu valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē;
• Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē;
• Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi (Brno - Brno);
• Nosaukumi ar galotni "-i", "-y" ir daudzskaitlnieki (Zlaté Hory - Zlate Hori).

Deklinācija

Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Kropač - Kropačs.

Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Zábřeh - Zābržeha. Vīriešu dzimtes personvārdi, kas beidzas ar galotni "-a", lokāmi tāpat, kā IV deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi: Vladimír Růžička - Vladimīrs Rūžička - Vladimīram Rūžičkam.

Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Velké Pavlovice - Velke Pavlovice - Velke Pavlovicē.

IPA - Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Avots

• Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. / Čehu un slovaku īpašvārdi. / Sast. G. Mackovs – Rīga, 1961.