Atšķirības starp "Jasperss Karls" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.) Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.). | Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.) Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.). | ||
| + | |||
Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (''Basel''). | Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (''Basel''). | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. septembris, plkst. 12.47
Karls Teodors Jasperss (Karl Theodor Jaspers, 1883.-1969.) – psihiatrs, filosofs, spilgtākais vācu eksistenciālisma pārstāvis, profesors Bāzeles universitātē.
Dzimis 1883. gada 23. februārī Oldenburgā (Oldenburg).
Politiskajos uzskatos, it sevišķi mūža pēdējās desmitgadēs, uzteikti antisovjetisks („Atombumba un cilvēces nākotne“, 1958.).
Savu karjeru uzsāka kā psihiatrs (šīs izglītības koncepcijas visnotaļ ietekmē viņa filosofiju). Psihopatoloģiskajās parādībās („Vispārīgā psihopatoloģija“, 1913.) Jasperss saskatīja nevis personības deģenerāciju, bet gan pastiprinātu cilvēka tieksmi pēc individualitātes. Secināja, ka jebkura racionāla pasaules aina vēl nenozīmē, ka pasaule ir izpētīta: tā ir tikai „esamības šifrs“, un tas vienmēr ir jāizskaidro. Filosofijas iekšējais saturs, pēc viņa domām, atklājas tikai „intīmajā šifra izpratnē“, bet filosofijas uzdevums ir izzināt nesaprātīgo, kas valda pasaulē, un izprast to kā augstākā saprāta pamatu („Saprāts un eksistence“, 1935.). Jaspersa eksistenciālisma specifika visspilgtāk parādās viņa mācībā par „robežsituācijām“: esamības patiesā jēga cilvēkam kļūst skaidra tikai spēcīgu garīgu satricinājumu laikā (smaga slimība, nāves klātesamība, nelabojamas vainas apziņa u.tml.). Šādos brīžos „sabrūk šifrs“: cilvēks atbrīvojas no saviem ieaudzinātajiem priekšstatiem kā pareizi dzīvot (no „transcedentālās esamības sevī“, jo robežsituācija pierādījusi šo uzskatu aplamību), kā no aplamām atbrīvojas no līdzšinējām prioritātēm (no „esamības pasaulē“). Cilvēkam atklājas viņa dziļi intīmā eksistence („eksistences apskaidrība“) un patiesā (transcedentālā) augstākā esamības izpratne („Filosofija“, 1932.).
Miris 1969. gada 26. februārī Bāzelē (Basel).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 183. lpp.
- Karls Jasperss. Ievads filosofijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2003. - 176 lpp. ISBN 9984-22-741-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Karl Jaspers - The Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Karl Jaspers living as philosophical action. - The Existential Primer
- Literatur von und über Karl Jaspers im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Karl Jaspers - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Aktualität der Philosophie von Karl Jaspers - Universität Heidelberg
- Tabellarische Biographie
- Österreichische Karl-Jaspers-Gesellschaft
- Karl Jaspers Center - Universität Heidelberg
