Atšķirības starp "Kabaniss Pjērs Žans Žoržs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kabanis.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Kabaniss]] | [[Attēls:Kabanis.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Kabaniss]] | ||
| − | '''Pjērs Žans Žoržs Kabaniss''' (1757.-1808.) - filosofs, [[Apgaismība|apgaismotājs]], publicists. | + | '''Pjērs Žans Žoržs Kabaniss''' (''Pierre Jean Georges Cabanis'', 1757.-1808.) - ārsts, filosofs, [[Apgaismība|apgaismotājs]], publicists. |
| − | Revolūcijas laikā pieslējās [[žirondisti]]em, nosodīja [[Jakobīņi|jakobīņu]] politiku. | + | Dzimis 1757. gada 5. jūnijā Konakā, Korēzā, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Studējis medicīnu Parīzē. Revolūcijas laikā pieslējās [[žirondisti]]em, nosodīja [[Jakobīņi|jakobīņu]] politiku. Spēlēja ievērojamu lomu medicīnas izglītības reformās. Ņēma dalību [[18. brimēra apvērsums|18. brimēra apvērsumā]]. 1803. gadā ievēlēts Akadēmijā (''Académie française''). Miris 1808. gada 5. maijā Ruijā. |
| − | Filosofiskajos uzskatos piekrita [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās [[Vitālisms|vitālismam]]. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (1802.). | + | Filosofiskajos uzskatos piekrita [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Izveidoja mācību par "ideoloģiju" kā zinātni par ideju rašanās likumsakarībām. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās [[Vitālisms|vitālismam]]. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (1802.). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Levin A. Venel, Lavoisier, Fourcroy, Cabanis and the idea of scientific revolution: the French political context and the general patterns of conceptualization of scientific change. // History of science; an annual review of literature, research and teaching 22 (57 pt 3): 303–20, 1984 Sep. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.medarus.org/Medecins/MedecinsTextes/cabanis.html Pierre-Jean-Georges Cabanis - Portraits de Médicins] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. septembris, plkst. 15.27
Pjērs Žans Žoržs Kabaniss (Pierre Jean Georges Cabanis, 1757.-1808.) - ārsts, filosofs, apgaismotājs, publicists.
Dzimis 1757. gada 5. jūnijā Konakā, Korēzā, Francijas karalistē. Studējis medicīnu Parīzē. Revolūcijas laikā pieslējās žirondistiem, nosodīja jakobīņu politiku. Spēlēja ievērojamu lomu medicīnas izglītības reformās. Ņēma dalību 18. brimēra apvērsumā. 1803. gadā ievēlēts Akadēmijā (Académie française). Miris 1808. gada 5. maijā Ruijā.
Filosofiskajos uzskatos piekrita Dekarta fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Izveidoja mācību par "ideoloģiju" kā zinātni par ideju rašanās likumsakarībām. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās vitālismam. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (1802.).
Literatūra par šo tēmu
- Levin A. Venel, Lavoisier, Fourcroy, Cabanis and the idea of scientific revolution: the French political context and the general patterns of conceptualization of scientific change. // History of science; an annual review of literature, research and teaching 22 (57 pt 3): 303–20, 1984 Sep.
