Atšķirības starp "Kabaniss Pjērs Žans Žoržs" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pjērs Žans Žoržs Kabaniss''' (''Pierre Jean Georges Cabanis'', 1757.-1808.) - ārsts, filosofs, [[Apgaismība|apgaismotājs]], publicists. | '''Pjērs Žans Žoržs Kabaniss''' (''Pierre Jean Georges Cabanis'', 1757.-1808.) - ārsts, filosofs, [[Apgaismība|apgaismotājs]], publicists. | ||
| − | Dzimis 1757. gada 5. jūnijā Konakā ('' | + | Dzimis 1757. gada 5. jūnijā Konakā (''Conac''), [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], advokāta Žana Batista (''Jean Baptiste Cabanis'') ģimenē. Mācījies [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] kolēģijā Brivē (''Brive-la-Gaillarde''). Studējis medicīnu Parīzē. 1773.-1775. gados apceļojis poļu un vācu zemes, bet atgriezies Parīzē, pievērsās dzejai un literatūrai. 1789. gadā publicēja "Slimnīcu analīze" (''Observations sur les hôpitaux''), kas sagādāja viņam popularitāti un ļāva iekārtoties darbā par slimnīcas administratoru. 1795. gadā ieņēma profesora amatu (''professeur à l’Faculté de Médecine de Paris''). Revolūcijas laikā pieslējās [[žirondisti]]em, nosodīja [[Jakobīņi|jakobīņu]] politiku. Spēlēja ievērojamu lomu medicīnas izglītības reformās. Ņēma dalību [[18. brimēra apvērsums|18. brimēra apvērsumā]] (''Coup d'État du 18 brumaire''). 1803. gadā ievēlēts Akadēmijā (''Académie française''). Miris 1808. gada 5. maijā Ruijā (''Rueil''). |
Filosofiskajos uzskatos piekrita [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Izveidoja mācību par "ideoloģiju" kā zinātni par ideju rašanās likumsakarībām. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās [[Vitālisms|vitālismam]]. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (''Rapports du physique et du moral de l'homme'', 1802.). | Filosofiskajos uzskatos piekrita [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Izveidoja mācību par "ideoloģiju" kā zinātni par ideju rašanās likumsakarībām. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās [[Vitālisms|vitālismam]]. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (''Rapports du physique et du moral de l'homme'', 1802.). | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 189. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Levin A. Venel, Lavoisier, Fourcroy, Cabanis and the idea of scientific revolution: the French political context and the general patterns of conceptualization of scientific change. // History of science; an annual review of literature, research and teaching 22 (57 pt 3): 303–20, 1984 Sep. | * Levin A. Venel, Lavoisier, Fourcroy, Cabanis and the idea of scientific revolution: the French political context and the general patterns of conceptualization of scientific change. // History of science; an annual review of literature, research and teaching 22 (57 pt 3): 303–20, 1984 Sep. | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 10. septembris, plkst. 14.21
Pjērs Žans Žoržs Kabaniss (Pierre Jean Georges Cabanis, 1757.-1808.) - ārsts, filosofs, apgaismotājs, publicists.
Dzimis 1757. gada 5. jūnijā Konakā (Conac), Francijas karalistē, advokāta Žana Batista (Jean Baptiste Cabanis) ģimenē. Mācījies jezuītu kolēģijā Brivē (Brive-la-Gaillarde). Studējis medicīnu Parīzē. 1773.-1775. gados apceļojis poļu un vācu zemes, bet atgriezies Parīzē, pievērsās dzejai un literatūrai. 1789. gadā publicēja "Slimnīcu analīze" (Observations sur les hôpitaux), kas sagādāja viņam popularitāti un ļāva iekārtoties darbā par slimnīcas administratoru. 1795. gadā ieņēma profesora amatu (professeur à l’Faculté de Médecine de Paris). Revolūcijas laikā pieslējās žirondistiem, nosodīja jakobīņu politiku. Spēlēja ievērojamu lomu medicīnas izglītības reformās. Ņēma dalību 18. brimēra apvērsumā (Coup d'État du 18 brumaire). 1803. gadā ievēlēts Akadēmijā (Académie française). Miris 1808. gada 5. maijā Ruijā (Rueil).
Filosofiskajos uzskatos piekrita Dekarta fizikai, noliedzot tā metafiziku. Savās izdejās lielā mērā balstījās uz zināšanām cilvēka fizioloģijā: uzskatīja ,ka apziņa atkarīga galvenokārt no cilvēka fizioloģiskajām funkcijām un no ķermeņa darbības. Piemēram, smadzenes "izdala" domu līdzīgi kā aknas izstrādā žulti. T.i. dabaszinātnes bija pamats, uz kura balstoties viņš analizēja sabiedrību - zinot kā uzbūvēts un funkcionē cilvēka organisms, ir iespējams izprast sabiedriskās parādības un izmaiņas. Izveidoja mācību par "ideoloģiju" kā zinātni par ideju rašanās likumsakarībām. Mūža otrajā pusē savos uzskatos pieslējās vitālismam. Zināmākais darbs ir "Attiecība starp cilvēka fizisko un garīgo dabu" (Rapports du physique et du moral de l'homme, 1802.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 189. lpp.
- Levin A. Venel, Lavoisier, Fourcroy, Cabanis and the idea of scientific revolution: the French political context and the general patterns of conceptualization of scientific change. // History of science; an annual review of literature, research and teaching 22 (57 pt 3): 303–20, 1984 Sep.
