Atšķirības starp "Kampanella Tomazo" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. septembris, plkst. 09.13

Tomazo Kampanella jeb Džiāno Domeniks Kampanella (1568.-1639.) - dominikāņu mūks, filosofs utopists un dzejnieks.

Dzimis 1568. gada septembrī, Stilo pilsētas tuvumā Stenjano ciematā, Kalabrijas novadā Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē.

Iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu klosterī Plakanikā, Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo. Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Kozencā ar franciskāņiem, pārstāvot dominikāņus, undisputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā ļoti ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas.

1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (1602., publicēta 1623.) par ideālu teokrātiski-komunistisku sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri.

Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella bija visai tuvs Telezio Bernardino mācībai, visai skeptiski raudzījās uz sholastiku, uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā sensuālisms un deisms eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi svētā inkvizīcija). Visumu uzskatīja par dzīvu, un visas esamības pirmavots ir Dievs. Savu sociālo ideālu pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu