Atšķirības starp "Pristavs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pristavs''' (kr. ''пристав'') - uzraudzības un tiesas dienesta, vēlāk policijas un tiesu darbinieks senkrievu kņazistēs, [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] (vēlāk [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts Novgorodas pilsētrepublikā (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[ | + | '''Pristavs''' (kr. ''пристав'') - uzraudzības un tiesas dienesta, vēlāk policijas un tiesu darbinieks senkrievu kņazistēs, [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] (vēlāk [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts Novgorodas pilsētrepublikā (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[zemes tiesa]]s [[Izpravņiks|izpravņika]] rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas ''pristava'' kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai [[Apriņķis|apriņķa]] teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas [[Urjadņiks|urjadņiki]]). Tiesu ''pristava'' (''судебный пристав'') uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. septembris, plkst. 09.33
Pristavs (kr. пристав) - uzraudzības un tiesas dienesta, vēlāk policijas un tiesu darbinieks senkrievu kņazistēs, Maskavas caristē (vēlāk Krievijas impērijā) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts Novgorodas pilsētrepublikā (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz lielkņaza vai cara tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (становой пристав), kuru amatā apstiprināja [[gubernators no vietējās muižniecības izvirzītiem kandidātiem. Pildīja zemes tiesas izpravņika rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas pristava kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai apriņķa teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas urjadņiki). Tiesu pristava (судебный пристав) uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114. lpp.
