Atšķirības starp "Franku valsts" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~450.-843.(924.) g. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. oktobris, plkst. 10.13
| |
| pastāv: | ~450.-843.(924.) g. |
| galvaspilsēta: | Āhena |
| karaļi: | |
| |
Franku karaliste (fr. Empire carolingien, vāc. Fränkisches Reich) - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas Hlodviga I (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja Galliju (486.). Tad vadonības sabiedrības institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār tautas sapulci sāka dominēt karalis un tā grāfi. VI-VII gs. norisa feodalisma sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva majordomi. Hlodviga dēli pakļāva vestgotu zemes (507.), Burgundiju (532.-534.), Provansu (537.), Bavāriju (535.) un daļu Tīringenes (531.). Lielāko varenību franku valsts sasniedza Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. Karolingu impēriju (dēvētu arī par "Franku impēriju" vai "Rietumu impēriju"), kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas. Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā impērija sašķēlās Rietumfranku valstī, Austrumu franku valstī (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par Vācijas karalisti) un Vidus franku valstī (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā[1]). Pēc Berengara nāves 924. gadā imperatorus pārstāja vēlēt un impērija pārstāja eksistēt arī de iure.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51. lpp.
- Frankland. the Franks and the world of the early middle ages. / Paul Fouracre (Ed.) - Manchester University Press: Manchester, 2008, ISBN 978-0-7190-7669-5
- Ian N. Wood. The Merovingian Kingdoms, 450–751. - Longman: London, 2000, ISBN 0-582-49372-2
- Reinhard Schneider. Das Frankenreich. - Oldenbourg: München, 2001
- Michael Borgolte. Die Grafen Alemanniens in merowingischer und karolingischer Zeit. Eine Prosopographie. - Thorbecke: Sigmaringen, 1986, ISBN 3-7995-7351-8
- Eugen Ewig. Die Merowinger und das Frankenreich. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006, ISBN 3-17-019473-9
- Eugen Ewig. Spätantikes und fränkisches Gallien. Gesammelte Schriften. 2 Bde. - Artemis: München, Zürich, 1976–1979, ISBN 3-7608-4652-1
- Franz Irsigler. Untersuchungen zur Geschichte des frühfränkischen Adels. - Röhrscheid: Bonn, 1981, ISBN 3-7928-0420-4
- Patrick J. Geary. Die Merowinger. Europa vor Karl dem Großen. - Beck: München, 2004, ISBN 3-406-49426-9
- Тейс Л. Наследие Каролингов IX-X века. / Перевод с французского Т. А. Чесноковой. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 2, 272 с. ISBN 5-86507-043-6
- Лебек С. Происхождение франков. V-IX века. / Перевод В. Павлова. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 1, 352 с. ISBN 5-86507-001-0
- Григорий Турский. История франков (Historia Francorum). - Наука: Москва, 1987, 464 с.
