Atšķirības starp "Hlodvigs I, franku karalis" versijām

'''Hlodvigs I''' (lat ''Clovis'') - [[Franki|saliešu franku]] valdnieks, valdījis aptuveni no 481. līdz 511. gadam. Hilderika I un Bazinas dēls. Par valdnieku kļuvis 15 gadu vecumā. Sieva Hrodehilda ([[Burgundi|burgundu]] karaļa Gundobada brāļameita), laulībā dzima četri dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. 498. gadā pirmais no franku vadoņiem pieņēma [[Romas Katoļu Baznīca|katolisko kristietību]]. Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs sagrāba ripuaru franku karaļa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru, izveidojot [[Franku valsts|franku valsti]]. Viņa valdīšanas laikā tika kodificēts visvecākais franku tiesību krājums [[Saliešu tiesības]] (''Lex Salica'')<ref>Антология мировой правовой мысли в пяти томах. II том: Европа V-XVII вв. / Семигин Г.Ю. - Мысль: Москва, 1999, с. 32-33</ref>, līdz tam Franku valstī tiesības pastāvēja vien mutvārdu formā. Saliešu likums tiek uzskatīts par romiešu tiesību un baznīcas tiesību vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu.<ref>Ārvalstu tiesību vēstures avoti. / Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Biznesa augstskola TURĪBA: Rīga, 2007., 152 .lpp.</ref> Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās.