Atšķirības starp "Okupācijas pārvalde Vācijā" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
31. rindiņa: 31. rindiņa:
 
* [http://www.europa.clio-online.de/site/lang__de/ItemID__68/mid__11966/40208482/Default.aspx Provisorische Regierung der Republik Frankreich: Direktiven für das Handeln in Deutschland (20. Juli 1945)]
 
* [http://www.europa.clio-online.de/site/lang__de/ItemID__68/mid__11966/40208482/Default.aspx Provisorische Regierung der Republik Frankreich: Direktiven für das Handeln in Deutschland (20. Juli 1945)]
 
* [http://www.regionalgeschichte.net/hauptportal/bibliothek/texte/aufsaetze/moehler-saeuberung.html Rainer Möhler. Politische Säuberung im Südwesten unter französischer Besatzung.]
 
* [http://www.regionalgeschichte.net/hauptportal/bibliothek/texte/aufsaetze/moehler-saeuberung.html Rainer Möhler. Politische Säuberung im Südwesten unter französischer Besatzung.]
 +
----
 +
* [http://elar.usu.ru/bitstream/1234.56789/1615/1/urgu0517s.pdf Равнюшкин А.В. Осуществление Потсдамских соглашений в английской оккупационной зоне Германии (1945-1949 гг.) (.pdf)]
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. oktobris, plkst. 10.31

Okupācijas pārvalde Vācijā (Okkupations Verwaltung in Deutschland) - sabiedroto valstu okupācijas pārvaldes periods Vācijā 1945.-1949. gados. Pēc Vācijas kapitulācijas II Pasaules karā 1945. gada 8. maijā augstāko varu tās teritorijā pārņēma ASV, Francija, Lielbritānija un PSRS. Valsts teritorija tika sadalīta 4 okupācijas zonās (Besatzungszone), 4 zonās atsevišķi tika sadalīta tās galvaspilsēta Berlīne. Tika izveidota Kontroles padome un Kontroles komisija, kuras bez tam īstenoja arī noteiktas pārvaldes funkcijas. Okupācijas pārvalde izveidoja zemju parlamentus, valdības un pašvaldības, izstrādāja un pieņēma zemju konstitūcijas. 1946. gadā okupācija sašķēlās praktiski divās zonās: Rietumvalstu un PSRS, uzvarētājvalstīm nespējot vienoties savā starpā par turpmāko Vācijas iekārtu. 1949. gada 8. maijā Rietumu okupācijas zonā tika ļauts sasaukt Parlamentāro padomi, kas proklamēja Vācijas Federatīvās Republikas izveidošanu, pieņēma konstitūciju, kas stājās spēkā 24.05.1949. un paredzēja īpašu statusu Berlīnes Rietumu okupācijas zonai, t.s. Rietumberlīnei. Kā atbilde PSRS okupācijas zonā 30. maijā tika sasaukts Vācijas Tautas kongress, kas proklamēja Vācijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu un pieņēma tās konstitūciju, kas stājās spēkā 1949. gada 7. oktobrī. Attiecīgi abās okupācijas zonās okupācijas pārvalde de iure tika likvidēta, okupētājvalstīm saglabājot sava karaspēka klātbūtni.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. lpp.

  • Tom Agoston. Carepaket & Kaugummi – Ein Panoptikum der Besatzungszeit. - Leopold Stocker Verlag: Graz, Stuttgart, 1994, ISBN 3-7020-0695-8
  • Backer John H. Die deutschen Jahre des General Clay: der Weg zur Bundesrepublik 1945-1949. - München, 1983
  • Berding Helmut. Die Entstehung der Hessischen Verfassung von 1946: eine Dokumentation. - Wiesbaden, 1996
  • Beutler Bengt. Das Staatsbild in den Länderverfassungen nach 1945. - Berlin, 1973

  • A history of the Soviet zone of occupation, 1945-1949. - Mass: London 1995

Resursi internetā par šo tēmu