Atšķirības starp "Karneads no Kirēnas" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karneads no Kirēnas''' (214.-129. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, [[Skepticisms|skeptiķis]]. | + | '''Karneads no Kirēnas''' (''Καρνεάδης'', 214.-129. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, [[Skepticisms|skeptiķis]]. |
| + | |||
| + | Dzimis ap 214. g.p.m.ē. Kirēnā (''Κυρήνη''), Ziemeļāfrikā. Aptuveni 185.-180. gados p.m.ē. pārcēlies uz dzīvi [[Senās Atēnas|Atēnās]]. Mācījies pie [[Diogens no Babilonas|Diogena no Babilonas]]. 155. gadā p.m.ē. bijis Atēnu sūtniecības sastāvā [[Senā Roma|Roma]]. | ||
Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja [[Arkesilajs no Pitanes|Arkesilaja]] mācību. Pats neko nav sarakstījis un arī tā lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa ir neiespējama un, ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādās pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties. | Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja [[Arkesilajs no Pitanes|Arkesilaja]] mācību. Pats neko nav sarakstījis un arī tā lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa ir neiespējama un, ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādās pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties. | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 195. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 195. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Minap Ed.L. The positive beliefs of the sceptic Carneades. // Classical Weeckly, 1949, 43. P. 67-71. | ||
| + | * Bett, R. Carneades pithanon: A Reappraisal of its Role and Status. // Oxford Studies in Ancient Philosophy 7. 1989. P. 59-94. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Дёмин Р.Н. Карнеадовский пробабилизм и поздние моисты. // Универсум платоновской мысли: платонизм и античная психология (Материалы VIII Платоновской конференции 23-24 июня 2000 г.). - СПб., 2000 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. oktobris, plkst. 11.39
Karneads no Kirēnas (Καρνεάδης, 214.-129. g.p.m.ē.) - filosofs, t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, skeptiķis.
Dzimis ap 214. g.p.m.ē. Kirēnā (Κυρήνη), Ziemeļāfrikā. Aptuveni 185.-180. gados p.m.ē. pārcēlies uz dzīvi Atēnās. Mācījies pie Diogena no Babilonas. 155. gadā p.m.ē. bijis Atēnu sūtniecības sastāvā Roma.
Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja Arkesilaja mācību. Pats neko nav sarakstījis un arī tā lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa ir neiespējama un, ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādās pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 195. lpp.
- Minap Ed.L. The positive beliefs of the sceptic Carneades. // Classical Weeckly, 1949, 43. P. 67-71.
- Bett, R. Carneades pithanon: A Reappraisal of its Role and Status. // Oxford Studies in Ancient Philosophy 7. 1989. P. 59-94.
- Дёмин Р.Н. Карнеадовский пробабилизм и поздние моисты. // Универсум платоновской мысли: платонизм и античная психология (Материалы VIII Платоновской конференции 23-24 июня 2000 г.). - СПб., 2000
