Atšķirības starp "Kasīrers Ernsts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ernsts Kasīrers''' (''Ernst Cassirer'', 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no [[Neokantisms|neokantisma]] [[Marburgas skola]]s spilgtākajiem pārstāvjiem. | '''Ernsts Kasīrers''' (''Ernst Cassirer'', 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no [[Neokantisms|neokantisma]] [[Marburgas skola]]s spilgtākajiem pārstāvjiem. | ||
| − | Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Austroungārijas impērija|Austroungārijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. | + | Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Austroungārijas impērija|Austroungārijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). |
| − | |||
| − | 1907 .gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). | ||
Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. | Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. novembris, plkst. 09.37
Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no neokantisma Marburgas skolas spilgtākajiem pārstāvjiem.
Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, Austroungārijas impērijā. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc nacistu nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni).
Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par antīkās filosofijas, renesanses laikmeta un apgaismības laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
