Atšķirības starp "Bīlmanis Alfreds" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Alfreds Bīlmanis''' (1887.-1948.) - Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, vēsturnieks. | '''Alfreds Bīlmanis''' (1887.-1948.) - Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, vēsturnieks. | ||
| − | Dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā (tēvs - Kristaps, māte - Anna, dzim. Balode). 1905. gadā absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1908. gada sāka publicēties. 1910. gadā absolvējis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Klausījies papildus kursu Strasburgas universitātē Vācijā. Laikā no 1910. līdz 1911. gadam bija obligātajā karadienestā, atvaļināts pēc rezerves virsnieka pakāpes iegūšanas. No 1912. gada skolotājs vidusskolā Erivaņā, 1914. gada sākumā norīkots par direktoru reālskolā Krasnostavā (Volīnijas gb.). 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā - 3. vezumnieku bataljona 14. kara transporta vada komandieris, septembrī paaugstināts par 14. kara transporta komandieri. No 1915. gada janvāra līdz maijam - etapa-transporta daļas lietvedības pārzinis 5. armijas štābā. No maija līdz augustam - 12. armijas stābā, pēc tam 6. armijas štābā. No 1916. gada jūnija līdz oktobrim gvardes karaspēka štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник войск гвардии" redaktors, turpmāk Sevišķās armijas štāba Inženieru daļas lietvedības pārzinis, štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник особой армии" redaktors. 1917. gada jūlijā saņēmis [[Podporučiks|podporučika]] dienesta pakāpi, iecelts par Svešvalodu kara cenzoru. No 1918. gada janvāra lietvedības virsnieks Sevišķās armijas štāba Inženieru daļā. Martā iecelts par armijas likvidācijas komisijas locekli. Atvaļinājies no armijas. No 1918. gada aprīļa skolotājs Rovnas komercskolā. Laikā no 1918. gada oktobra līdz 1919. gada janvārim komercskolas inspektors, Rovnas latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs. 1920. gadā apprecējās ar Ļubovu Mikhofu (otru reizi precējies ar Halinu Saļņicku). Pēc atgriešanās Latvijā no 1920. gada jūlija LR Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretārs (vēlāk - nodaļas vadītājs). 1921.1922. gados laikraksta "Brīvā zeme" redakcijas loceklis. 1923.-1925. gados Zemnieku savienības Rīgas nodaļas vadītājs. 1925. gadā ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc ''Lex Salica''" ieguvis Dr.Phil. grādu Viļņas universitātē. Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs dibinātājs (1926.) un studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs. Laikā no 1930. līdz 1932. gadam ministrijas pārstāvis Latvijas Olimpiskajā komitejā. Laikā no 1932. gada jūnija līdz 1935. gada oktobrim ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS, pēc tam - ASV. Aktīvi publicējas gan vietējos, gan ārvalstu preses izdevumos, raksta grāmatas kā latviešu, tā arī citās svešvalodās. Tie ir gan pētījumi Latvijas vēsturē, gan darbi par Latvijas avīžniecības vēsturi, grāmatas par ievērojamām personībām: Polijas dibinātāju J. Pilsudski (1929.) un F. Nansenu (kopā ar L. Slaucītāju) (1934.), ceļveži pa Latviju, kā arī darbi vēl citās jomās. Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927.-1940.) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936.-1937.). Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Rotari kluba biedrs. Bijis arī Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs, vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs. Pašmācības ceļā bija apguvis zīmēšanas un flautas spēles prasmes. Apbalvots ar [[TZo]] II un III šķiru, Beļģijas L(II)o III šķiru, Dānijas Do I šķiru, Dienvidslāvijas Sv.So II šķiru, Francijas Kk ar palmām, GLo III šķiru, Akadēmijas Palmas goda zīmi, Igaunijas SKgz I šķiru, Lietuvas VDo II šķiru, Polijas PRo III šķiru, Somijas BRo III šķiru, Vatikāna Sv.Ksn. Zviedrijas Zo III šķiru, Vo II šķiru. | + | Dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā (tēvs - Kristaps, māte - Anna, dzim. Balode). 1905. gadā absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1908. gada sāka publicēties. 1910. gadā absolvējis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Klausījies papildus kursu Strasburgas universitātē Vācijā. Laikā no 1910. līdz 1911. gadam bija obligātajā karadienestā, atvaļināts pēc rezerves virsnieka pakāpes iegūšanas. No 1912. gada skolotājs vidusskolā Erivaņā, 1914. gada sākumā norīkots par direktoru reālskolā Krasnostavā (Volīnijas gb.). 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā - 3. vezumnieku bataljona 14. kara transporta vada komandieris, septembrī paaugstināts par 14. kara transporta komandieri. No 1915. gada janvāra līdz maijam - etapa-transporta daļas lietvedības pārzinis 5. armijas štābā. No maija līdz augustam - 12. armijas stābā, pēc tam 6. armijas štābā. No 1916. gada jūnija līdz oktobrim gvardes karaspēka štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник войск гвардии" redaktors, turpmāk Sevišķās armijas štāba Inženieru daļas lietvedības pārzinis, štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник особой армии" redaktors. 1917. gada jūlijā saņēmis [[Podporučiks|podporučika]] dienesta pakāpi, iecelts par Svešvalodu kara cenzoru. No 1918. gada janvāra lietvedības virsnieks Sevišķās armijas štāba Inženieru daļā. Martā iecelts par armijas likvidācijas komisijas locekli. Atvaļinājies no armijas. No 1918. gada aprīļa skolotājs Rovnas komercskolā. Laikā no 1918. gada oktobra līdz 1919. gada janvārim komercskolas inspektors, Rovnas latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs. 1920. gadā apprecējās ar Ļubovu Mikhofu (otru reizi precējies ar Halinu Saļņicku). Pēc atgriešanās Latvijā no 1920. gada jūlija LR Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretārs (vēlāk - nodaļas vadītājs). 1921.1922. gados laikraksta "Brīvā zeme" redakcijas loceklis. 1923.-1925. gados Zemnieku savienības Rīgas nodaļas vadītājs. 1925. gadā ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc ''Lex Salica''" ieguvis Dr.Phil. grādu Viļņas universitātē. Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs dibinātājs (1926.) un studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs. Laikā no 1930. līdz 1932. gadam ministrijas pārstāvis Latvijas Olimpiskajā komitejā. Laikā no 1932. gada jūnija līdz 1935. gada oktobrim ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS, pēc tam - ASV. Aktīvi publicējas gan vietējos, gan ārvalstu preses izdevumos, raksta grāmatas kā latviešu, tā arī citās svešvalodās. Tie ir gan pētījumi Latvijas vēsturē, gan darbi par Latvijas avīžniecības vēsturi, grāmatas par ievērojamām personībām: Polijas dibinātāju J. Pilsudski (1929.) un F. Nansenu (kopā ar L. Slaucītāju) (1934.), ceļveži pa Latviju, kā arī darbi vēl citās jomās. Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927.-1940.) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936.-1937.). Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Rotari kluba biedrs. Bijis arī Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs, vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs. Pašmācības ceļā bija apguvis zīmēšanas un flautas spēles prasmes. Apbalvots ar [[TZo]] II un III šķiru, Beļģijas L(II)o III šķiru, Dānijas Do I šķiru, Dienvidslāvijas Sv.So II šķiru, Francijas Kk ar palmām, GLo III šķiru, Akadēmijas Palmas goda zīmi, Igaunijas SKgz I šķiru, Lietuvas VDo II šķiru, Polijas PRo III šķiru, Somijas BRo III šķiru, Vatikāna Sv.Ksn. Zviedrijas Zo III šķiru, Vo II šķiru. 1940. gada 17. maijā iecelts par sūtņa un ģenerālkonsula Londonā [[Zariņš Kārlis Reinholds|Zariņa]] substitūtu gadījumam, ja tas vairs nespētu pārstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] aateicās atzīt Latvijas inkorporāciju PSRS - 1940. gada 29. jūlijā atcelts no amata "disciplināru pārkāpumu dēļ"; 30. jūlijā atņemtas Latvijas pilsoņa tiesības, konfiscējot īpašumus. Turpinājis diplomātisko darbību ASV kā LR pārstāvis. Pēc [[Otrais pasaules karš|2 PK]] pieņēmis kristījies [[Romas Katoļu Baznīca|katolicismā]]. Miris 1948. gada 26. jūlijā Rehobotbīčā, Delavēras pavalstī. Apbedīts Vašingtonā, Olivetas (''Olivett'') kapos. |
| − | |||
| − | 1940. gada 17. maijā iecelts par sūtņa un ģenerālkonsula Londonā [[Zariņš Kārlis Reinholds|Zariņa]] substitūtu gadījumam, ja tas vairs nespētu pārstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] | ||
| − | |||
| − | Pēc | ||
'''Bibliogrāfija:''' | '''Bibliogrāfija:''' | ||
* Alfrēds Bīlmanis, Sigurds Melnalksnis. Latvju mazā enciklopedija. - Grāmatu draugs: Rīga, 1932.-1936. | * Alfrēds Bīlmanis, Sigurds Melnalksnis. Latvju mazā enciklopedija. - Grāmatu draugs: Rīga, 1932.-1936. | ||
| + | |||
| + | ==== Ilustratīvie materiāli ==== | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Kirhensteins_Bilmanis_telegramma.jpg| | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. decembris, plkst. 07.48
Alfreds Bīlmanis (1887.-1948.) - Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, vēsturnieks.
Dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā (tēvs - Kristaps, māte - Anna, dzim. Balode). 1905. gadā absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1908. gada sāka publicēties. 1910. gadā absolvējis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Klausījies papildus kursu Strasburgas universitātē Vācijā. Laikā no 1910. līdz 1911. gadam bija obligātajā karadienestā, atvaļināts pēc rezerves virsnieka pakāpes iegūšanas. No 1912. gada skolotājs vidusskolā Erivaņā, 1914. gada sākumā norīkots par direktoru reālskolā Krasnostavā (Volīnijas gb.). 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā - 3. vezumnieku bataljona 14. kara transporta vada komandieris, septembrī paaugstināts par 14. kara transporta komandieri. No 1915. gada janvāra līdz maijam - etapa-transporta daļas lietvedības pārzinis 5. armijas štābā. No maija līdz augustam - 12. armijas stābā, pēc tam 6. armijas štābā. No 1916. gada jūnija līdz oktobrim gvardes karaspēka štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник войск гвардии" redaktors, turpmāk Sevišķās armijas štāba Inženieru daļas lietvedības pārzinis, štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник особой армии" redaktors. 1917. gada jūlijā saņēmis podporučika dienesta pakāpi, iecelts par Svešvalodu kara cenzoru. No 1918. gada janvāra lietvedības virsnieks Sevišķās armijas štāba Inženieru daļā. Martā iecelts par armijas likvidācijas komisijas locekli. Atvaļinājies no armijas. No 1918. gada aprīļa skolotājs Rovnas komercskolā. Laikā no 1918. gada oktobra līdz 1919. gada janvārim komercskolas inspektors, Rovnas latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs. 1920. gadā apprecējās ar Ļubovu Mikhofu (otru reizi precējies ar Halinu Saļņicku). Pēc atgriešanās Latvijā no 1920. gada jūlija LR Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretārs (vēlāk - nodaļas vadītājs). 1921.1922. gados laikraksta "Brīvā zeme" redakcijas loceklis. 1923.-1925. gados Zemnieku savienības Rīgas nodaļas vadītājs. 1925. gadā ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc Lex Salica" ieguvis Dr.Phil. grādu Viļņas universitātē. Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs dibinātājs (1926.) un studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs. Laikā no 1930. līdz 1932. gadam ministrijas pārstāvis Latvijas Olimpiskajā komitejā. Laikā no 1932. gada jūnija līdz 1935. gada oktobrim ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS, pēc tam - ASV. Aktīvi publicējas gan vietējos, gan ārvalstu preses izdevumos, raksta grāmatas kā latviešu, tā arī citās svešvalodās. Tie ir gan pētījumi Latvijas vēsturē, gan darbi par Latvijas avīžniecības vēsturi, grāmatas par ievērojamām personībām: Polijas dibinātāju J. Pilsudski (1929.) un F. Nansenu (kopā ar L. Slaucītāju) (1934.), ceļveži pa Latviju, kā arī darbi vēl citās jomās. Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927.-1940.) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936.-1937.). Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Rotari kluba biedrs. Bijis arī Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs, vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs. Pašmācības ceļā bija apguvis zīmēšanas un flautas spēles prasmes. Apbalvots ar TZo II un III šķiru, Beļģijas L(II)o III šķiru, Dānijas Do I šķiru, Dienvidslāvijas Sv.So II šķiru, Francijas Kk ar palmām, GLo III šķiru, Akadēmijas Palmas goda zīmi, Igaunijas SKgz I šķiru, Lietuvas VDo II šķiru, Polijas PRo III šķiru, Somijas BRo III šķiru, Vatikāna Sv.Ksn. Zviedrijas Zo III šķiru, Vo II šķiru. 1940. gada 17. maijā iecelts par sūtņa un ģenerālkonsula Londonā Zariņa substitūtu gadījumam, ja tas vairs nespētu pārstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs. Pēc Latvijas okupācijas aateicās atzīt Latvijas inkorporāciju PSRS - 1940. gada 29. jūlijā atcelts no amata "disciplināru pārkāpumu dēļ"; 30. jūlijā atņemtas Latvijas pilsoņa tiesības, konfiscējot īpašumus. Turpinājis diplomātisko darbību ASV kā LR pārstāvis. Pēc 2 PK pieņēmis kristījies katolicismā. Miris 1948. gada 26. jūlijā Rehobotbīčā, Delavēras pavalstī. Apbedīts Vašingtonā, Olivetas (Olivett) kapos.
Bibliogrāfija:
- Alfrēds Bīlmanis, Sigurds Melnalksnis. Latvju mazā enciklopedija. - Grāmatu draugs: Rīga, 1932.-1936.
Ilustratīvie materiāli
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 2570. f., 14. apr., 145. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- Alfreds Bīlmanis - biogrāfija
- Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas pirmie darbības gadi (1919. gads – 20. gadu pirmā puse). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1998., Nr.2, 100.-128. lpp.
- Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).
- Valsts kancelejas rīkojums par ārkārtējām pilnvarām Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam.
