Atšķirības starp "Pravietis" versijām

* [[Islams|Islamā]] - [[Allahs|Dieva]] izredzēti svēti ļaudis, izmantojot kurus Dievs informē cilvēci par savu gribu. Dieva izvēlēti patiesības ziņotāji, kuru misija ir piesaukt cilvēkus pielūgt vienīgo Dievu un mācīt viņiem dzīvot saskaņā ar šī Dieva norādījumiem. [[Musulmaņi]] tic, ka pravieši un to raksti ir vienīgie reālie Dieva vārda avoti. Dievs visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē tika izraudzījis tūkstošiem praviešu no kuriem tikai daži ir atstājuši rakstiskas liecības. Saskaņā ar islama dogmām, pravieši tiek uzskatīti viens otram par garīgajiem brāļiem. [[Korāns]] min šo praviešu skaitu, kas darbojās no Ādama līdz pat Muhameda laikam - 124 000 praviešu. Islamā ir zināmi arī daudzi kristietībā pazīstami personāži, kurus musulmaņi uzskata par praviešiem: Ādams (''Ādam''), Noass (''Nuh''), Ābrams (''Ibrahīm''), Izaks (''Ishak''), Jēkabs (''J’akūb''), Mozus (''Mūsa''), Ārons (''Hārrūn''), Dāvids (''Davūd''), Zālamans (''Suleiman''), [[Kristus|Jēzus]] (''Īsa''<ref>Islamā ir liela pietāte pret Jēzu Kristu, kurš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem Dieva praviešiem. Musulmaņi viennozīmīgi uzskata, ka Jēzus Kristus patiesi esot bijis ilgi gaidītā ebreju mesija. Gluži tāpat kā kristieši, arī musulmaņi uzskata, ka Jēzus Kristus misija uz zemes bija iedibināt cilvēku vidū taisnību un atklāt tiem patiesību par to, ka eksistē tikai viens Dievs. Musulmaņi līdzīgi kristiešiem atzīst Jēzus Kristus unikālo piedzimšanu, kā arī atzīst neskaitāmos, viņa paveiktos, brīnumus. Jēzus būs arī zīme , kas norādīs uz Pastarās dienas drīzu atnākšanu. Atšķirībā no kristietības ,kas sludina, ka Jēzus kā Dieva dēls nāks tiesāt cilvēkus, islams māca, ka Jēzus atnāks, lai  "salauztu krustu", nosistu Masih ad-Dadžal (''Viltus Mesiju''), apprecētos, sludinātu islamu un kā visiem cilvēkiem pienākas nomirtu, un tad ar visiem pārējiem stātos Dieva Tiesas priekšā. Musulmaņi netic Jēzus Kristus dievišķībai un neuzskata Jēzu par Dieva dēlu, jo tas ir pretrunā ar Korāna noteikto Dieva vienpersonību. Par cik islamā nav "dabiskā grēka jeb iedzimtā grēka", tad Jēzus Kristus (vai jebkura cita persona) nevar būt cilvēces glābējs. Musulmaņi arī netic, ka Jēzus Kristus bija piesists krustā, saskaņā ar hadisu krustā miris viens no viņa apustuļiem. Jēzus Kristus bija vienkārši pie Dieva paņemts, kad viņu nāca apcietināt. Saskaņā ar Korānu, Jēzus rašanās, tāpat kā Ādama rašanās, bija bez tēva (Ādama gadījuma arī bez mātes). Kā Ādams tā Jēzus esot radīti no pamatelementiem, kas savienojušies pēc Dieva pavēles "Esi!", tā radot cilvēku. Tāpat islams neatzīst arī to, ka Jēzus būtu lietojis alkoholu vai aicinājis to darīt  citus, savukārt kristiešiem, tas ir pirmais Jēzus paveiktais brīnums.</ref>). Dieva sūtņu - praviešu sludinātās mācības tika sniegtas tā laika cilvēkiem saprotamā valodā un kontekstā: tie ir brīdinājumi par sodu, ja kāds izdara noziegumu; par sodu, ja kāds novēršas no Dieva taisnības un viņu iedibinātās, dabiskās kārtības. Pravieši ziņoja  arī par lielo balvu, kas sagaida ikviena Dieva sekotāju, ja tas darbosies saskaņā ar Dieva likumiem. Musulmaņi ir pārliecināti, ka arī ziņas par patieso Dieva praviešu (Ābrama, Mozus, Dāvida, Jēzus u.c), kuru patiesie izteikumi laika gaitā pārveidoti vai nozaudēti, un jūdaismā aktuālā nacionālā -  etniski reliģiskā koncepcija par ’’izvēlēto tautu’’ un trīsvienības doktrīnu vai ’’pirmatnējā grēka’’ jēdziens, kas ir atrodams kristietībā, ir pielikts klāt patiesajai mācībai vēlāk. Šī iemesla dēļ, musulmaņu skatījumā, Islams nav jauna reliģija, bet ir noslēdzošais un visaptverošais Dieva patiesais vārds, kurš atjauno īsteno un vienīgo Dieva ziņu. Saskaņā ar islamu, iepriekš minētā praviešu ķēde noslēdzas tieši ar [[Muhameds, Dieva pravietis|Muhamedu]], kurš dzīvoja gandrīz 600 gadus pēc sava priekšgājēja ([[Jēzus Kristus]]) un ir "praviešu zīmogs".