Atšķirības starp "Dārendorfs Ralfs" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 8. februāris, plkst. 15.41

Ralfs Dārendorfs - sociologs, konfliktu teorijas piekritējs.

Noraida K.Marksa dalījumu šķirās atkarībā no attiecībām pret īpašumu un vietas ražošanā. Pēc Dārendorfa domām, šķiru (grupu) un to starpā pastāvošo konfliktu pamats ir nevienlīdzība varas, ietekmes sadalījumā. Ikvienā sabiedrībā pastāv noteiktu sociālo statusu un lomu hierarhija. Vienas lomas dod varu, citas nē. Tie, kuriem ir vara, nav ieinteresēti tās pārdalījumā un stāvokļa izmaiņā, bet tie, kuriem varas nav - vēlas to iegūt. Šīs objektīvās atšķirīgās intereses strukturē sabiedrību potenciālās konfliktu grupās. Respektīvi, konfliktu pamats ir objektīvs, un tas rodas starp tiem, kuriem ir vara un tiem, kuriem varas nav. Un tā, R.Dārendorfa konfliktu teorija balstās un sekojošām pamatatziņām:

• jebkuras sabiedrības galvenās atšķirīgās iezīmes ir kundzība, konflikti un apspiešana;
• sociālās struktūras pamatā ir vienas cilvēku grupas vara pār citām, piemēram, uzņēmēja vara pār strādniekiem, virsnieka pār zaldātiem, pasniedzēja pār studentiem utt.;
• katrai šādai grupai ir kopīgas intereses neatkarīgi no tā, vai to apzinās vai nē grupu veidojošie cilvēki; dažādu grupu intereses ir atšķirīgas un pretējas. Piemēram, konflikts var izraisīties starp lietišķiem uzņēmējiem, kuri tiecas pēc augstākiem ienākumiem un apkārtējās vides aizsardzības aktīvistiem („zaļajiem”), kuri cīnās par gaisa un ūdens tīrību;
• kad cilvēki sāk apzināties savas intereses, tie var apvienoties šķirā. Par organizācijas formu var kļūt arodkustība, politiskā partija utt.;
• šķiru konflikti saasinās, ja: a) lielākā daļa varas koncentrēta nedaudzu cilvēku rokās, bet pārējiem tās gandrīz nav; b) tiem, kuriem varas nav, ir atņemta iespēja to iegūt; c) cilvēki var brīvi apvienoties grupās.

Konfliktu apspiešana rada saasinājumus, bet „racionāla regulēšana” konfliktus pārvērš par „kontrolējamu evolūciju”. Kaut arī konfliktu cēloņus nevar novērst, tomēr liberālā, „atvērtā” sabiedrībā tos var pārvarēt indivīdu, grupu vai konkurences līmenī un tad tie kļūst par sabiedrības stabilizētājiem un integrētājiem.

Literatūra par šo tēmu

• The Social Science Encyclopedia. / Ed. Kuper A.- London, 1996

• Громов И., Мацкевич А., Семенов В. Западная теоретическая социология.- Санкт-Петербург, 1996

Resursi internetā par šo tēmu