Atšķirības starp "Alods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://hls-dhs-dss.ch/textes/f/F8978.php Alleu - Dictionnaire historique de la Suisse] | * [http://hls-dhs-dss.ch/textes/f/F8978.php Alleu - Dictionnaire historique de la Suisse] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Īpašums]] |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. februāris, plkst. 08.06
Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Sākotnēji lielģimenes zeme, vēlāk ģimenes, bet sākot ar VII gs. privātīpašums. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē, feodā un benefīcijā. Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984