Atšķirības starp "Maltuss Tomass Roberts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tomass Roberts Maltuss''' (''Thomas Robert Malthus'', 1766.-1834.) - ekonomists, demogrāfs, publicists. | '''Tomass Roberts Maltuss''' (''Thomas Robert Malthus'', 1766.-1834.) - ekonomists, demogrāfs, publicists. | ||
| − | Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā, Surejas grāfistē, [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē], turīgā ģimenē. Tēvs Daniels Maltuss, personīgi pazinis [[Hjūms Deivids|Hjūmu]] un [[Ruso Žans Žaks|Ruso]]. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā | + | Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā, Surejas grāfistē, [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē], turīgā ģimenē. Tēvs Daniels Maltuss, personīgi pazinis [[Hjūms Deivids|Hjūmu]] un [[Ruso Žans Žaks|Ruso]]. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā Kembridžas universitātē, zinātnisko grādu ieguva 1791. gadā. Turpināja strādāt koledžā un divus gadus vēlāk tika iecelts par universitātes goda locekli. 1796. gadā ordinēts par [Anglijas Baznīca|anglikāņu]] mācītāju un sāka strādāt par [[Vikārs|vikāru]] Olberijā, Surejas grāfistes mazpilsētā. Paralēli tam viņš arī strādāja par pasniedzēju, piedalījās diskusijās ar citiem mācību spēkiem. 1804. gadā apprecējās (ģimenē 3 bērni). 1818. gadā ievēlēts gan Karaliskajā biedrībā, gan Francijas Akadēmijā. Miris 1834. gada 23. decembrī. |
1798. gadā publicēja darbu “Eseja pa rapdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (''Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society''), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm. | 1798. gadā publicēja darbu “Eseja pa rapdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (''Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society''), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. februāris, plkst. 14.05
Tomass Roberts Maltuss (Thomas Robert Malthus, 1766.-1834.) - ekonomists, demogrāfs, publicists.
Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā, Surejas grāfistē, [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē], turīgā ģimenē. Tēvs Daniels Maltuss, personīgi pazinis Hjūmu un Ruso. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā Kembridžas universitātē, zinātnisko grādu ieguva 1791. gadā. Turpināja strādāt koledžā un divus gadus vēlāk tika iecelts par universitātes goda locekli. 1796. gadā ordinēts par [Anglijas Baznīca|anglikāņu]] mācītāju un sāka strādāt par vikāru Olberijā, Surejas grāfistes mazpilsētā. Paralēli tam viņš arī strādāja par pasniedzēju, piedalījās diskusijās ar citiem mācību spēkiem. 1804. gadā apprecējās (ģimenē 3 bērni). 1818. gadā ievēlēts gan Karaliskajā biedrībā, gan Francijas Akadēmijā. Miris 1834. gada 23. decembrī.
1798. gadā publicēja darbu “Eseja pa rapdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm.
Literatūra par šo tēmu
- Brīvers Ivars. Ekonomikas teorijas vēsture biogrāfijās. - Banku augstskola: Rīga, 2001. - 62 lpp. ISBN 9984653471/0
- Мальтус T. Опыт о законе народонаселения. - Петроком: Петрозаводск, 1993
